/nginx/o/2020/10/07/13397794t1hb68a.jpg)
Kad saule tuvojas horizontam un noriet, ielās parādās neredzamie riteņbraucēji. Viens šāds velosipēdists pirms vairākiem gadiem pakļuva zem auto riteņiem un vēlējās kompensāciju, tomēr ilgas tiesāšanās rezultātā tiesa lēma, ka cietušais pa ielu brauca, būdams neredzams, tādēļ kompensācija viņam nepienākas.
Pēc trīs gadu tiesāšanās zvērināts advokāts Jānis Mucenieks kopā ar savu klientu izcīnījis uzvaru tiesas prāvā par satiksmes negadījuma izraisīšanu, kurā sākotnēji par vainīgu uzskatīts tieši jurista aizstāvamais. Lietas apstākļi šādi: vēlā vakara stundā Rīgā, Maskavas ielas galā, autovadītājs notrieca pa ceļa malu braucošu velosipēdu.
Sadursme mazāk aizsargātajam braucējam beidzās ar smagām traumām, tomēr automašīnas šoferis uzstāja, ka velosipēdists pats izprovocējis avāriju, klaji ignorējot drošības normas un satiksmes noteikumus. To pēc tiesāšanās trijās instancēs arī izdevies pierādīt.
"Konkrētais ceļu satiksmes negadījums notika vasarā, naktī, kad ir tumšs, un tā velosipēdista lielākā kļūda bija tā, ka viņš nebija parūpējies par savu redzamību vispār nekādā veidā. Ne viņam bija atstarotājs, ne viņam bija kaut kādi lukturīši, ne viņam bija... Viņš vispār nebija parūpējies, lai viņš būtu kaut kādā veidā ieraugāms. Tiesā bija runa par to, ka it kā viņam būtu bijusi oranžas krāsas soma, bet šādas somas viņam nebija, ģērbies viņš bija viscaur pelēkā, tumšā apģērbā, tātad nebija nekādu lukturu. Principā viņš bija neredzams. Protams, apstākļos, kad velosipēdists neparūpējas, lai viņš diennakts tumšajā laikā būtu redzams, viņu tīri objektīvi grūti ieraudzīt laikus. Tiesas konstatējums bija saistīts ar to, ka autovadītājam nebija objektīvas iespējas laicīgi viņu ieraudzīt un attiecīgi reaģēt. Jo autovadītājs bija skaidrā, brauca ar atļauto ātrumu un, protams, būtu samazinājis šo ātrumu, ja būtu bijusi tāda iespēja," skaidro zvērināts advokāts Jānis Mucenieks.
Jāpiebilst, ka velosipēdists ceļu satiksmē piedalījās bez tiesībām un galvā viņam nebija ķiveres. Tagad par pieļautajām kļūdām viņš maksās pats, lai arī sākotnēji vēlējās saņemt vairākus tūkstošus eiro lielu kompensāciju.
"Traumas viņam bija nopietnas un atbilstoši ekspertu slēdzienam - smagas. Nu viņš ir izārstējies. Kā viņš tālāk rīkosies, ir viņa ziņā, bet ceru, ka tā ir mācība ne tikai viņam, bet arī citiem," - tā advokāts.
Arī Drošas braukšanas skolas speciālisti uzsver: ja, braucot ar riteni pa vietām, kur ir intensīva auto satiksme, gribi palikt sveiks un vesels, pārliecinies, vai esi izdarījis visu, lai tas tā arī notiktu.
Riteņbraucējiem ir ne tikai tiesības piedalīties satiksmē, līdzi tiesībām nāk arī pienākumi. Lielākā daļa smago negadījumu tomēr notiek ārpus pilsētu robežām.
"Ja velobraucējs brauc tumšajā diennakts laikā, it sevišķi ārpus apdzīvotas vietas, kur atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā, un, ja velosipēdists sevi nav aprīkojis ar atstarotājiem, tas nozīmē, ka autovadītājs velosipēdistu ieraudzīs tika 25 - 40 metru attālumā no savas automašīnas. Ātrumā ar 90 km/h tā ir viena līdz divas sekundes. Tajā brīdī autovadītājam velobraucējs ir jāatpazīst, jāreaģē, jānovērtē, vai nebrauc kāds pretī, " atzīst Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks, piebilstot: ja ir atstarotājs, tad velobraucēju var redzēt ap 140 metru attālumā, bet ar citu gaismekli pat vēl tālāk.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)