Melnais tirgus neizzūd brīdī, kad jaunus produktus esam aplīmējuši ar akcīzes marku un noteikuši akcīzes nodokli. Tas samazinās, kad pircēja vēlmes atbilst iespējām un piedāvājumam. Brīdī, kad tabakas aizstājējproduktus varēsim legāli iegādāties tirdzniecības vietās par cenu, kas ir tāda pati vai pat nedaudz zemāka kā melnajā tirgū, un būt pārliecināti par produkta kvalitāti, – tajā brīdī valsts budžets tiks adekvāti papildināts katru mēnesi. Ieguvums gan valstij, gan pārdevējam, gan pircējam.
Sekojot mūsu kaimiņvalstu pieredzei, Igaunijā beztabakas nikotīna spilventiņu akcīzes nodoklis ir 89,63 eiro/kg, savukārt Zviedrijā tas ir 22,00 eiro/kg. Latvijā to tiek plānots pieņemt 120,00 eiro/kg apmērā. Latvijai izdevīgāk būtu sekot Zviedrijas piemēram. Salīdzinot ar Igauniju, legālais tirgus Latvijā nespēs konkurēt un peļņa, ko valsts varētu gūt, nonāks kaimiņvalstu budžetos. Būtu jāņem vērā arī Lietuvas pieredze, kad, uzliekot nesamērīgi augstu akcīzes nodokli, tika būtiski veicināts nelegālā tirgus pieaugums, un jau šobrīd novērojam tendenci pieaugt nelegālās karsējamās tabakas kravām no Baltkrievijas. Ja mēs spētu pielāgoties Zviedrijas pieredzei, tad sākotnējais valsts fiskālais ieguvums no akcīzes nodokļa un PVN būtu ap diviem miljoniem eiro gadā. Tas nozīmētu ievērojamu valsts kases budžeta palielinājumu un melnā tirgus nišas samazināšanu. Tomēr, sekojot šā brīža Finanšu ministrijas piedāvātai akcīzes nodokļa likmei, valsts ne tikai negūs miljonu peļņu no akcīzes nodokļa un PVN, bet arī veicinās jauniešu interesi iegādāties šos produktus melnajā tirgū.
Mēs cenšamies būt konkurētspējīgi un virzīties pretim modernas sabiedrības konceptam, bet vai mūsu darbības ataino ekspektācijas?
Pieņemtiem lēmumiem jābūt pārdomātiem, lai tie neradītu nelegāla tirgus risku. Varbūt tomēr labāk izvērtēt, pirms pieņemam lēmumus pārsteidzīgi?