Viņķele: Sejas masku nevalkātājus izsēdinās kā bezbiļetniekus (44)

Par sejas maskām.  Kāpēc sākotnēji speciālisti, piemēram, Uga Dumpis, teica, ka maskas neesot efektīvs aizsarglīdzeklis, bet tagad pēkšņi ir? 

Uga Dumpis ir teicis vienīgi to, ka maskas vienas pašas par sevi nav risinājums un panaceja epidēmijas ierobežošanai un ka maskas pie ļoti zema infekcijas izplatīšanās līmeņa nav tas instruments, kas jālieto. Un Uga Dumpis ir uzsvēris, ka maska ir efektīvs aizsardzības līdzeklis, ja infekcija izplatās lielākos apmēros. Un tā ir situācija, kurā mēs šodien atrodamies.    

Kāpēc maskas obligāti jāvalkā tikai sabiedriskajā transportā, bet ne, piemēram, kultūras pasākumos, bāros vai restorānos?

Tāpēc ka bāros un restorānos ir, lai ne ārkārtīgi strikti, bet citi regulējumi, proti, cilvēku skaits pret telpas ietilpību, kā arī darba laika ierobežojumi. Savukārt sabiedriskajā transportā, kas ir kritiski svarīgs, lai cilvēki varētu tikt uz darbu un bērni uz skolu, šādi ierobežojumi nav piemērojami, jo, ja mēs attiecinātu pasažieru skaitu uz transportlīdzekļa ietilpību, par to nevarētu ne ar kādām pasaules naudām samaksāt.

Atšķirībā no bāriem vai kultūras iestādēm sabiedriskajā transportā nav iespējams piemērot citus drošības pasākumus.      

Kultūras iestādēs cilvēki sēž numurētās vietās, biļetes tiek pārdotas personificēti, cilvēki koncertā vai teātrī sēž ar sejām pret skatuvi. Un labais tonis paredz  nesarunāties [šādos pasākumos]. Tāpēc tur tie riski ir zemāki. Taču, ja būs tāda nepieciešamība un  lai kultūras iestādēm nebūtu jāpārtrauc darbs, tad masku lietošana ir viens no drošības līdzekļiem, kas varētu tikt piemērots kultūras pasākumu apmeklēšanas laikā.

Vai, jūsuprāt, vispār ir iespējama efektīva sejas masku kontrole sabiedriskajā transportā? Iepriekšējā pieredze rāda, ka administratīvie sodi nedarbojas.  

Samērīgai administratīvai atbildībai ir jābūt. Ir žēl, ka šis regulējums vēl nebija gatavs, kad tika noteikta obligāta masku lietošana [sabiedriskajā transportā]. Ir novērojams (protams, es nepretendēju nekādā veidā uz statistiski korektiem datiem), ka, salīdzinot ar pavasari, cilvēki ir daudz apzinīgāki.

Manuprāt, sabiedrības izpratne par to, ka maskas sabiedriskajā transportā var būt katra cilvēka devums, lai viņa vietējā piemājas kafejnīca varētu turpināt strādāt, ir krietni augstāka šoreiz.

Šobrīd tas kontroles mehānisms tiek īstenots tā, ka pirmās dienas [cilvēkus] tikai brīdina. Un es pilnībā piekrītu, ka nevajag uzreiz sodīt. Bet pēc tam tas tiek īstenots tādā veidā, ka pārvadātājam ir tiesības neuzņemt transportlīdzeklī cilvēkus, [kuriem nav sejas masku].  

Kā tas praktiski notiks? Ja cilvēks iekāpj vilcienā bez sejas maskas, tad kontrolierim ir tiesības aizrādīt un...

Un izsēdināt. Bet, ja cilvēks pretojas, tad saukt policiju.  

Kāpēc Latvijā ir straujākais Covid-19 saslimstības pieaugums Eiropā?  

Tāpēc, ka mums ir zemākā inficēšanās. Tādēļ, ka mēs sākām no zemākās bāzes. Pavasarī bija slēgtas robežas, bija ciet skolas, viss [notika] attālināti, faktiski bija paralizēta dzīve. Toreiz martā vīruss tika ievests no ārpuses un tā izplatība tika sekmīgi piebremzēta ar tiem būtiskajiem ierobežojumiem un visu veidu kustības apstāšanos. Taču vasarā, kas [aizvadīta] gandrīz normālos apstākļos, cilvēki ir bijuši aktīvāki un šī vīrusa izplatība ir atjaunojusies. Ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē.  

Kāda šobrīd ir iespējamība, ka atkal tiks ieviesta ārkārtējā situācija?

Lai arī Latvijā nav bijis visstriktākais ierobežojumu apjoms Eiropā, valdības un arī Veselības ministrijas (VM) kopējā izpratne ir tāda, ka lokdauns (no angļu val. lockdown - karantīna, red.), nebūtu vairs piemērojams. Kādēļ? Pirmkārt, mēs zinām daudz vairāk par vīrusu. Nesalīdzināmi vairāk par tā izplatību, efektīviem ierobežošanas veidiem un arī par Covid-19 slimības ārstēšanu, nekā tas, ko mēs zinājām martā, kad faktiski bija jācīnās ar neredzamo pretinieku. Līdz ar to šīs ierobežošanas rīcības var būt krietni niansētākas un lokālākas.

Šobrīd viens valsts regulējums vai viena ārkārtas situācija nav nepieciešama, jo ir iespējams niansēti un lokāli piemērot individualizētus ierobežojumus.

Vai tas būtu vienas skolas vai vienas pašvaldības ietvaros. Šādā veidā mēs ceram, ka to situāciju varētu kontrolēt. Mēs esam redzējuši, ko šādi drastiski ierobežojumi nozīmē arī ārstniecības iestādēm, precīzāk – pacientiem, kad [medicīnas] pakalpojumu pieejamība bija būtiski ietekmēta. Skaidrs, ka to vairs nedrīkst pieļaut. Slimnīcas ir jau krietni zinošākas un gatavākas strādāt ar Covid-19 pacientiem un veikt visus preventīvos darbus. Tāpēc es domāju, ka šāda ārkārtējā situācija ir ļoti maz iespējama šobrīd.   

Zinu, ka šonedēļ valdība plāno apsvērt ierobežojumus, kas attiecas uz sporta pasākumiem.  

Mēs saņēmām signālus par Latvijas-Igaunijas basketbola līgas spēļu norisēm, kuru laikā Ogrē, piemēram, sporta zālē skatītāji neievēroja distanci, [bija] enerģiski un skaļi savās izpausmēs. Tas nozīmē, ka tur diemžēl varēja būt vīrusa potenciālā pārnešana ar siekalām. Sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo sporta regulējums ir viņu paspārnē. Tika veiktas izglītojošas pārrunas ar sporta pasākumu rīkotājiem. Un šodien ar gandarījumu varu atzīmēt, ka Latvijas Basketbola savienība ir izplatījusi visnotaļ striktu brīdinājumu saviem dalībniekiem, spēļu organizētājiem. Līdz pat naudas soda piemērošanai un nosacījumiem, kā ir jābūt organizētiem skatītājiem [spēļu laikā], proti, jau biļešu tirgošanas laikā ievērojot skatītāju skaita ierobežojumus, lai varētu nodrošināt distanci starp viņiem. Tā ka šis ir labs piemērs, kas parāda, ka, salīdzinot ar pavasari, tomēr pašas nozares ir gatavas rīkoties un pieņemt dažādus drošības regulējumus, apzinoties, ka tas ļauj viņiem funkcionēt.

Iepriekš teicāt, ka būtu optimāli, ja ar mediķiem varētu vienoties par mazāku algu pieaugumu nākamgad, jo nākamgad pacienti no veselības aprūpes budžeta finansējuma pieauguma nesaņems neko. Vairāki mediķi izteikušies, ka šī dilemma starp pacientiem un mediķiem nav taisnīga, un ka mediķu algu pieaugumam ir jārod līdzekļi. Tā, piemēram, izteicies Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis. Kā jūs to komentētu?

Tas ieraksts likumā, ko 2018. gada nogalē izdarīja Saeima, satur divus indikatorus. Viens ir procentuālais pieaugums  20%  apmērā, un otrs ir konkrētas summas, kas jau ir izteiktas kā uzdevums, kas valdībai jāietver [valsts] budžetā. Tātad Saeima pati ir iestrādājusi likumā divas atskaites sistēmas. Un, ja skatās pēc šā skaitliskā uzdevuma valdībai 2021. gadā, tad tas tiek izpildīts pilnā mērā. Tas pieaugums nākamajā gadā ir paredzēts 183 miljonu eiro apmērā, un valdība ir iestrādājusi šo summu budžeta projektā. Savukārt par tām izvēlēm, nu šeit var saprast Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāju Rāceņa kungu, kurš nevēlas izdarīt šādu izvēli. Bet te drīzāk bumba ir Saeimas pusē, jo Saeima noteica uzdevumu valdībai, kādā veidā šis atalgojuma palielinājums ir izdarāms, proti, vistradicionālākajā veidā caur minimālo likmju paaugstinājumu.

Bet Saeima ir suverēna, tā ir lēmusi, ka atalgojums ir jāpalielina caur minimālajām likmēm, un valdība pildīs šo uzdevumu.