Vai D vitamīns pasargās mūs no bīstamiem vīrusiem? (3)

Lai noskaidrotu atbildes uz nozīmīgākajiem jautājumiem, kas skar koronavīrusu un D vitamīna līmeni organismā, Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts veica esošo pierādījumu pārskatu. Tas tika darīts, jo pandēmijas laikā cilvēkiem, kas strādāja no mājām, zīmīgi pazeminājās D vitamīna līmenis organismā.

Parasti lielākā daļa no mums D vitamīnu saņem, pavadot laiku ārā, jo tas veidojas ādā, kad mūs apspīd saule. Eksperti saka, ka cilvēkiem, kuri daudz laika pavada iekštelpās, būtu jāuzņem 10 mikrogrami D vitamīna dienā.

Apkopojot informāciju, papildu D vitamīns jāuzņem, ja cilvēks:

• Daudz laika pavada iekštelpās.
• Dzīvo aprūpes namā.
• Valkā drēbes, kas apklāj lielāko ķermeņa ādas daļu.

Par papildu D vitamīna uzņemšanu ieteikts padomāt arī cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu. Pat tad, ja viņi ārpus telpām pavada daudz laika. Turklāt pastāv pierādījumi, ka lielāks risks saslimt ar Covid-19 ir tieši tumšādainajiem cilvēkiem un aziātiem.

Kāpēc mums nepieciešams D vitamīns?

D vitamīns ir vitāli svarīgs kaulu veselībai, zobiem un muskuļiem. Tā trūkums var novest pie kaulu attīstības traucējumu slimības rahīta bērniem un kaulu atmiekšķēšanās jeb osteomalācijas pieaugušajiem. Eksperti arī domā, ka D vitamīns uzlabo imunitāti un palīdz cīnīties ar infekcijām.

Daži pētījumi liecina, ka adekvāts D vitamīna līmenis palīdz ātrāk tikt galā ar iesnām un gripu, samazinot infekcijas nonākšanas plaušās risku. Tiesa, pagaidām tās vēl tikai ir hipotēzes.

Vai tas var novērst koronavīrusu?

Lai arī jaunajā pētījumu pārskatā nav atklāti pierādījumi tam, ka D vitamīna uzņemšana var novērst vai ārstēt koronavīrusu, tomēr eksperti uzskata, ka tam joprojām ir pozitīva ietekme uz veselību tieši attiecībā pret pandēmiju, proti, šajos īpašajos apstākļos tas var palīdzēt uzturēt cilvēka veselību.

Tiesa, dažos pētījumos D vitamīna trūkums ir saistīts ar sliktāku iznākumu pēc inficēšanās ar koronavīrusu, tomēr visiem šiem pacientiem bija arī citi riska faktori, piemēram, sirds slimības, tāpēc ir grūti nonākt pie konkrētiem secinājumiem.

Ir zināms, ka D vitamīnam ir pretiekaisuma efekts, un vairākos pētījumos ir izvirzīta teorija, ka tas var mazināt organisma imūnsistēmas reakciju uz vīrusiem. Tas varētu būt izšķiroši ļoti slimiem Covid-19 pacientiem, kad smagi plaušu bojājumi var veidoties iekaisuma dēļ, ko izraisījis vīruss.

Vai D vitamīns jāuzņem daudz?

Nē. Lai arī D vitamīns ir drošs, tā uzņemšana pārspīlētos daudzumos katru dienu var ilgtermiņā beigties slikti. Lūk, ieteicamās devas:

• Bērniem no 1 līdz 10 gadu vecumam nevajadzētu uzņemt vairāk par 50 mikrogramiem dienā.
• Zīdaiņiem, kas jaunāki par 12 mēnešiem, nevajadzētu uzņemt vairāk par 25 mikrogramiem dienā.
• Pieaugušajiem nevajadzētu uzņemt vairāk par 100 mikrogramiem dienā.

Reizēm ārsts izraksta augstākas devas, tomēr tas ir tikai smagas D vitamīna nepietiekamības gadījumā. Savukārt daži cilvēki, kuri cieš no nieru kaitēm, vispār nedrīkst lietot D vitamīnu.

Pārtika un D vitamīns

Lai arī sabalansēta diēta var palīdzēt nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību, neviens individuāls pārtikas produkts vai vitamīns to nepadarīs spēcīgāku nekā ir normāli. D vitamīnu tikai no ēdiena arī ir ļoti grūti uzņemt, tomēr sabalansēta diēta var jebkurā gadījumā palīdzēt uzlabot veselību pandēmijas apstākļos.

Ar D vitamīnu bagātas ir zivis un olas, kā arī dažas brokastu pārslas, jogurti un margarīns ir īpaši papildināti ar to.

Vai katru dienu jāsauļojas?

Lai arī D vitamīnu sauļojoties pārdozēt nav iespējams, tomēr daudz saules gaismas nav labi ādas veselībai. Viss ir jādara ar mēru, tāpēc, ilgstoši atrodoties saulē, ir ieteicams lietot sauļošanās krēmu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Valentis Pharma".