Atrastas par stiklu pārvērtušās Vezuva izvirduma upura smadzeņu šūnas (11)

Smadzeņu šūnu struktūra joprojām ir redzama melnajā, stiklainajā materiālā, kas atrodams vīrieša galvaskausā. Jaunais atklājums aprakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, un sniedz kārtējos pierādījumus tam, ka Vezuva izvirduma laikā upuru smadzenes varēja pārvērsties stiklā.

Zinātnieki saka, ka smadzeņu pārvēršanās stiklā norisinājās ārkārtīgi liela karstuma un straujas atdzišanas dēļ, vēstīts zinātnes izdevumā "Live Science".

“Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka pārstiklošanās process norisinājās Herkulānā un ir unikāls. Tā laikā pārstiklojās upuru neironu struktūras, saglabājoties līdz pat mūsdienām,” komentēja pētījuma galvenais autors Pjērs Paulo Petrone. 

Herkulāna atradās Vezuva pakājē, kas izvirda pirms teju 2000 gadiem. Karstu gāzu un putekļu mākonis jeb piroklastiskā plūsma burtiski apklāja Herkulānu, ka arī tās kaimiņu pilsētu Pompejus. 

Karstās gāzes un pelni iznīcināja un apsedza pilsētu, strauji uzkarsējot visu organisko materiālu tajā. Interesanti, ka šis straujais process, temperatūrai sasniedzot 500 grādu pēc Celsija, lika pārogļoties tādiem materiāliem kā kokam un miesai un saglabāties līdz pat mūsdienām. Retos gadījumos saglabājās arī smadzenes. 

Petrone ar kolēģiem izpētīja stiklaino, melno materiālu, kas tika atrasts ielauztā aptuveni 20 gadu veca vīrieša galvaskausā, kas atradās gultā vienā no pilsētas ēkām pie galvenās ielas. Šajā ēkā atradās imperatora Augusta kulta vieta, kur imperators tika pielūgts kā dievība. 

Petrone ar pētnieku komandu jau iepriekš, izanalizējot Herkulānas iedzīvotāju atliekas, secināja, ka cilvēku ķermeņa audi karsto pelnu mākonī varēja iztvaikot. Savukārt gada pirmajā pusē viņi pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of the American Medical Association”, rakstīja, ka viņi ir atklājuši pārstiklojušās smadzeņu atliekas aptuveni 20 gadu veca vīrieša galvaskausā. 

Tagad, izmantojot elektronu mikroskopu, pētnieki šajās smadzenēs atklāja sīkas sfēriskas struktūras un garenas cauruļveida struktūras, kas līdzinājās neironiem un aksoniem. Šīs struktūras ir pārāk sīkas, lai būtu kapilāri, kā arī izskatās, ka tām ir šūnu membrānas un iekšējie pavedieni.

Pētnieki arī izmantoja arī rentgenstaru spektroskopiju, lai noskaidrotu materiāla ķīmisko sastāvu. Viņi atklāja, ka šīs atliekas ir bagātas ar oglekli un skābekli, kas liecina, ka tās bija organiskas. 

Balstoties uz iepriekšējo pētījumu, kurā tika identificētas vairākas proteīnu struktūras smadzeņu paraugā, zinātnieki šīs struktūras salīdzināja ar antīkajiem smadzeņu proteīniem no proteīnu datubāzes. 

FOTO: LAIKĀ SASTINGUŠIE VEZUVA IZVIRDUMA UPURI POMPEJOS

Viņi atklāja, ka visi atklātie proteīni ir atrodami smadzeņu audos. Piemēram, proteīns “ATP6VIF” ir iesaistīts ķimikāliju pārnesē caur sinapsi jeb divu neironu saskares vietu. 

Saglabājušos smadzeņu audu atrašana arheoloģijā ir ļoti reta, tomēr ne neiespējama. Piemēram, Anglijas ziemeļos kādā alā tika atrastas 2600 gadu senas smadzeņu atliekas, kurās arī bija proteīni. Smadzenēm saglabāties palīdzēja apkārt esošie māli.