Rotaļlietas, pūlis un 183 upuri: Viktorijas zāles traģēdija (1)

1883. gada 16. jūnijā Viktorijas zālē Sanderlendā, Anglijā norisinājās pasākums, ko toreiz dēvēja par “lielāko prieku, kas jebkad sniegts bērniem”. Zālē tika rādīti dažādi burvju triki, bija izstādītas vaska figūras, notika marionešu izrādes un spoku ilūzijas. Tika pārdoti aptuveni 2000 biļešu, un lielākā daļa publikas bija bērni, rakstīts izdevumā "Mental Floss".

Priekšnesumu beigās izskanēja īpašs paziņojums – bērniem ar noteiktu ciparu uz biļetēm pie zāles izejas tiks pasniegta īpaša bezmaksas rotaļlieta. Tajā pašā laikā šīs rotaļlietas sāka izdalīt arī no skatuves. Baidoties netikt pie kārotās rotaļlietas, bērni, kas sēdēja zāles balkonā, metās lejā pa kāpnēm uz zāli. Lejup pa kāpnēm bija durvis, kas vērās uz iekšpusi un bija nostiprinātas tā, lai pavērta būtu tikai neliela sprauga, pa kuru varēja iziet tikai pa vienam. Tiek uzskatīts, ka tas tika darīts, lai nepieļautu bezbiļetnieku iekļūšanu zālē. Bērniem metoties lejā pa kāpnēm, priekšējie bērni nespēja izkļūt ārā pa durvīm un rezultātā tika saspiesti līdz nāvei. 

“Kad bērni augšējā galerijā dzirdēja paziņojumu, viņi visi metās lejā pa kāpnēm. Tur pūlis bija ļoti blīvs, tomēr mēs joprojām plecu pie pleca kustējāmies uz priekšu. Drīz vien kļuva ārkārtīgi neērti, tomēr kustība nerimās,” atcerējās Viljams Kodlings, kurš atradās pūlī un toreiz bija sešus gadus vecs. 

Lejā pie durvīm nebija pieaugušo, kas varētu organizēt kustību. Pirmie daži bērni paspēja izlīst pa spraugu; pūlim palielinoties, izeja tika bloķēta, tomēr pūlis nepārstāja spiesties uz priekšu, sabradājot tos, kas atradās pašā priekšā. 

“Vienā brīdī sajutu, ka esmu uzkāpis kādam, kas guļ uz kāpnēm. Es šausmās sāku kliegt aizmugurējiem, lai viņi atkāpjas, jo kāds guļ uz kāpnēm. Tas bija bezjēdzīgi,” stāstīja Kodlings.

“Bērni gāzās pūlī ar galvu pa priekšu. Bērnu grēda kļuva arvien augstāka un augstāka, līdz tā pārvērtās par vairāk nekā divus metrus augstu mirstošu bērnu blāķi,” atcerējās kāds cits aculiecinieks. 

Kad pieaugušie zālē saprata, kas notiek, viņi centās atvērt durvis pavisam vaļā, tomēr bulta bija bērnu pusē. Daži pieaugušie uzskrēja augšā pa citām kāpnēm un centās nomierināt bērnus un atkāpties. 

“Un tad spiediens samazinājās. Tika paziņots, ka rotaļlietas dala arī augšējā galerijā, tāpēc tie, kas bija aizmugurē, skrēja atpakaļ. Drīz vīri no kāpņu telpas sāka nest ārā nedzīvus ķermeņus, bet no pūļa izlauzās sāpju kliedzieni,” turpināja stāstīt Kodlings. 

Kopumā nosmokot vai no gūtajām traumām boja gāja 183 no 3 līdz 14 gadus veci bērni. Šoks pārņēma visu valsti, un tika saziedotas 5000 mārciņas bērnu bērēm. Karaliene Viktorija mirušo bērnu ģimenēm izsūtīja līdzjūtības vēstules un arī pati ziedoja naudu bēru izmaksām.

Bērēs, kas ilga nedēļu, tika aizvērtas visas iestādes Sanderlendā. Pāri palikusī nauda savukārt tika izmantota, lai izveidotu piemiņas statuju, kas atrodas parkā halles priekšā.  

Tika veiktas divas izmeklēšanas, lai atrastu atbildīgo par šo traģēdiju, tomēr abas beidzās bez rezultātiem.