30. septembrī Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kārtējo reizi pateica “nē” viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanai. Galīgais balsojums par šīs iniciatīvas tālāku nevirzīšanu notiks Saeimas plenārsēdē 15. oktobrī.
Nedzirdīgā Saeima
Šis nav pirmais mēģinājums juridiski sakārtot ārpus laulības dzīvojošu, tajā skaitā viendzimuma pāru attiecības. Piemēram, 2015. gadā priekšlikumu par partnerattiecību legalizāciju Saeimas juridiskajā komisijā iesniedza toreiz no "Vienotības" saraksta ievēlētais deputāts Veiko Spolītis. Priekšlikums ticis noraidīts.
Vēlāk, 2018. gadā Saeimas deputāti noraidīja pilsonisko iniciatīvu par kopdzīves likuma pieņemšanu. Pēc Saeimas vēlēšanām 2019. gadā likumdošanas iniciatīvu pārņēma deputāti, kas mēģināja panākt dzīvesbiedru likuma pieņemšanu, taču arī šis mēģinājums bijis neveiksmīgs.
Visu iepriekšminēto, kā arī aktuālo iniciatīvu mērķis ir nodrošināt ārpus laulības dzīvojošiem pāriem tādu pašu sociālo aizsardzību no valsts puses, kāda ir laulātajiem.
Ja šāds partnerattiecību institūts tiktu ieviests, tas ļautu oficiāli reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem. Tieši šis pēdējais aspekts izraisa lielākās diskusijas sabiedrībā.
Statistikas par to, cik liels ir cilvēku skaits, kam būtu aktuāls šāds regulējums, Latvijā nav. Vienlaikus ir skaidrs, ka runa nav tikai par viendzimuma pāriem. Saskaņā ar Latvijas Centrālā statistikas biroja datiem, 2019. gadā no 18 786 dzīvi dzimušajiem bērniem 7209 piedzima ārlaulībā. Tas netieši apliecina, ka partnerattiecību regulējuma ieviešana varētu būt aktuāla daudziem pāriem.