E-atkritumi: cik daudz zelta ir mobilajā tālrunī (12)

Mūsu dzīve šobrīd nav iedomājama bez lielākām vai mazākām elektronikas ierīcēm – mobilais tālrunis, dators, planšete, viedie skaļruņi, interneta rūteri un vēl vesels klāsts visdažādāko ierīču nu jau ietilpst kategorijā “pirmās nepieciešamības preces”. Taču agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad kāda no šīm ierīcēm sabojājas un kļūst par priekšmetu, kurš aizņem vietu. Turklāt industrija arī nemitīgi cenšas pārliecināt mūs par to, ka dzīve bez jaunākā modeļa tālruņa vai citas viedierīces nav pilnvērtīga. Tad rodas jautājums – ko darīt ar savu laiku nokalpojušo vai no modes izgājušo veco?

Pirmais, gluži automātiski prātā ienākušais risinājums – aiznest to līdz atkritumu konteineram - ir visnepareizākais. Jebkuras elektroniskās ierīces sastāvā ir vairāki toksiski elementi, kuri spēj nodarīt būtisku kaitējumu videi, tādēļ to nonākšana atkritumu poligonā nav vēlama.

Taču ir arī otrs aspekts – daži sadzīves elektronikas ražošanā izmantotie ķīmiskie elementi ir tik reti sastopami, ka ierīces izmešana atkritumos ir uzskatāma par klaju izšķērdību attiecībā uz planētas dabas resursiem.

Tomēr aprēķini (2019. gada dati) liecina, ka Eiropas Savienībā vien ik mēnesi atkritumos tiek izmesti aptuveni 10 miljoni mobilo tālruņu. Savukārt saskaņā ar tehnoloģiju kompānijas Gartner datiem pasaulē ik gadu tiek pārdots aptuveni pusotrs miljards mobilo tālruņu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījums liecina, ka no 44,7 miljoniem tonnu e-atkritumu pasaulē attiecīgi savākti un pārstrādāti tiek tikai 20 procenti.

Līdztekus minētajiem elektroniskajās ierīcēs ir arī tādi toksiski elementi kā svins, dzīvsudrabs un kadmijs, kas, nonākot izgāztuvē, rada draudus gan videi, gan cilvēkiem.

2019. gada janvārī Eiropas Ķīmijas biedrība par godu 150. gadadienai kopš Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās tabulas publicēšanas nāca klajā ar jaunu ķīmisko elementu tabulas versiju  – tajā attēlots, kuri no elementiem dabā sastopami aizvien retāk.

To var nosaukt arī par sava veida ķīmisko elementu Sarkano grāmatu.

Lielākā daļa elementu, kuru daudzums samazinās, ir tieši tie, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā. Kuri tie ir, norāda mobilā tālruņa ikoniņa pie elementa.

Ik gadu jaunu elektronisko ierīču izgatavošanai pasaulē tiek izlietotas vairāk nekā 320 tonnas zelta un vairāk nekā 7500 tonnas sudraba.

Lielie uzņēmumi jau pirms laba laika saprata, ka tālruņus un citu elektroniku ir nepieciešams utilizēt, - tiesa gan, apsvērumi bija vairāk balstīti ekonomiskos aprēķinos nekā rūpēs par apkārtējo vidi. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) aprēķiniem, viena metriskā tonna mikroshēmu plašu satur 40 līdz pat 800 reizes vairāk zelta un 30 – 40 reizes vairāk vara, nekā iespējams iegūt no vienas metriskās tonnas iežu dabiskajās atradnēs.

Kopumā tā dēvētajos e-atkritumos cēlmetālu koncentrācija ir 40 līdz 50 reizes lielāka nekā dabiskajās atradnēs.

Tiek lēsts, ka šobrīd lietošanā joprojām esošo elektronisko ierīču sastāvā ir zelts aptuveni 16 miljardu dolāru vērtībā un sudrabs 5 miljardu dolāru vērtībā.

Apple jau teju pirms desmit gadiem sāka akciju, kurā aicināja klientus nodot atpakaļ savu laiku nokalpojušos kompānijas produktus. 2016. gada aprīlī kompānija paziņoja, ka iepriekšējā – 2015. gadā tā pārstrādes rezultātā ir ieguvusi gandrīz tonnu zelta 40 miljonu dolāru vērtībā.

Taču šis process ir efektīvs tikai tad, ja to veic rūpnieciski un izmantojot modernas tehnoloģijas. Šādā gadījumā pārstrādes procesā iespējams atgūt pat 90% ierīcē esošo cēlmetālu.

Ja šis process notiek primitīvā veidā, kā, piemēram, Bangladešā, Filipīnās vai Vjetnamā, kur simtiem cilvēku manuāli izjauc datorus, planšetes un telefonus, iespējams iegūt tikai 50% no ierīcē esošā zelta, turklāt pats jaucējs ir pakļauts ierīcē esošo toksisko vielu iedarbībai.

Šī ir viena no problēmām, ar kurām šobrīd pastiprināti sāk cīnīties Āzijas valstis. Pēdējo desmit gadu laikā tās, it īpaši Dienvidaustrumāzijas valstis, tādas kā Filipīnas, Vjetnama, Indonēzija un citas cerībā tikt pie vieglas peļņas lielos apmēros ieveda plastmasas atkritumus no Rietumeiropas un ASV. Diemžēl izrādījās, ka daļa tā dēvētās plastmasas ir nolietota sadzīves elektronika, kura nonāca izgāztuvēs un, glabāta zem klajas debess, nodarīja lielu postījumu videi – lietus ietekmē toksiskie elementi nonāca augsnē un gruntsūdeņos, savukārt ik pa brīdim notiekošā atkritumu dedzināšana piesārņoja atmosfēru. Tāpēc pēdējo gadu laikā vairākas valstis, tai skaitā Taizeme un Filipīnas, ir sākušas kampaņas, kurās vietējie iedzīvotāji ar dažādu bonusa sistēmu palīdzību tiek aicināti nodot sadzīves elektroniku.

Latvijā situācija nav tik bezcerīga, tomēr tālu no ideāla.

Sadzīves elektroiekārtas un kaitīgos sadzīves atkritumus iespējams bez maksas nodot savākšanas laukumos visā valstī. Arī lielie elektropreču tirgotāji ik pa brīdim rīko akcijas, kurās piedāvā paši atbraukt un savākt sadzīves elektrotehniku. Lielākajos veikalu tīklos ir speciālas kastes mazajām elektroiekārtām un baterijām, iekārtu savākšanu no iedzīvotājiem un uzņēmumiem bieži vien organizē arī operatori, kuri nodrošina atkritumu izvešanu.

Šā gada 20. aprīlī sākās Latvijas Zaļā punkta, veikalu tīkla “top!” un SIA “Eco Baltia vide” organizētā Vislatvijas elektronikas šķirošanas kampaņa “Elektronikas šķiratlons”, kas noslēgsies vēlā rudenī. Līdz jūlija beigām akcijas laikā bija savāktas 243,5 tonnas e-atkritumu.

Saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta informāciju, akcijā atklājies, ka daudzi iedzīvotāji elektroniku krājuši pat vairākus gadu desmitus. 

Tās uzkrātas pat no paaudzes paaudzē, zaudējot savu funkcionalitāti. Viena no visvairāk uzkrātajām ierīcēm ir televizori, kas ierindojušies biežāk nodoto iekārtu saraksta augšgalā.