Mājokļu nelikumīgie iedzīvotāji: skvoteri (5)

Policija pūlas iztrenkāt skvoterus Berlīnē
Policija pūlas iztrenkāt skvoterus Berlīnē Foto: AFP/SCANPIX

Jēdziens "skvoteri" daudziem var raisīt neizpratni, taču tā skaidrojums būs pazīstams ikvienam. Par skvoteriem mēdz saukt cilvēkus, kas bez tiesiskas atļaujas uzturas pamestas vai pat apdzīvotas, bet saimnieku nepieskatītas mājas telpās. 

Šīs nedēļas nogalē Berlīnē vesela policijas armāda atbrīvoja kādu namu no nelikumīgajiem iedzīvotājiem. Ēka atrodas Berlīnes austrumos, Frīdrihshainā, rajonā, kuru uzskata par panku un alternatīvā stila apkaimi. Līdz ar alternatīvo gaisotni šeit ir iespējams satikt ne vienu vien bohēmiska dzīvesveida piekritēju, kas tā vietā, lai atrastu pastāvīgu dzīvesvietu un darbu, nolēmuši apmesties kādā no rajona pamestajiem namiem. 

Frīdrihshainas nams adresē Liebigstrasse 34 vietējo vidū jau kopš 90. gadiem ir bijusi neoficiāla skvoteru viesnīca. Te parasti apmetušies jauni cilvēki, kas nav spējuši atļauties īrēt dzīvokļus Vācijas galvaspilsētā. Taču nu ēku ir paredzēts atjaunot, tādēļ, lai atbrīvotu ēku no likumīgajiem īrniekiem, policijai nācies lietot spēku un dažus skvoterus izdzīt no grafiti klātās mājas ar varu. 

Vācijas policija atbrīvo ēku no skvoteriem
Vācijas policija atbrīvo ēku no skvoteriem Foto: AFP/SCANPIX

Kas ir skvoteri?

Latvijā cilvēkus bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba pieņemts dēvēt par bezpajumtniekiem vai pat bomžiem, taču šie jēdzieni nebūs sinonīms vārdam "skvoteris". Bieži vien tie ir cilvēki, kas apmetas uz īslaicīgu dzīvi pamestās ēkās vai pat namos, kurus īpašnieki sen nav apmeklējuši, ar mērķi izbaudīt pilnīgu "brīvību" no rēķiniem, atbildības un darba pienākumiem.

Vācijas policija atbrīvo ēku no skvoteriem
Vācijas policija atbrīvo ēku no skvoteriem Foto: AFP/SCANPIX

Attīstītajās valstīs šāds fenomens ir ne tikai saistīts ar sociāla rakstura problēmām, bet var būt politiska kustība, kluss protests vai anarhija. Uzskatāms, ka skvotošanas jēdziens radās pēc Pirmā pasaules kara, Austrijā. Tolaik cilvēki apmetās, kur nu vien varēja, un, nemaksājot par mājokli, mēģināja atgūties no pēckara šausmām un sākt jaunu dzīvi. Vēlāk skvotošana kļuva par bohēmistu un mākslinieku kustību, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā Francijā ar skvotošanu nodarbojās pat tik slaveni mākslinieki kā Gijoms Apolinērs, Amedeo Modiljāni un Pablo Pikaso. Savukārt, 60. un 70. gados, sākoties hipiju un dīkdieņu ērai, skvotošana kļuva vēl populārāka tieši Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Dānijā. Savukārt pēc Berlīnes mūra krišanas skvotošanai sākās otrais vilnis - Rietumeiropā masveidā sāka ieplūst austrumeiropieši. 

Atšķirībā no bezpajumtniekiem skvoteri, pabaudījuši brīvību un nepiespiestību, pēc laika kardināli maina savu dzīvi, atrod darbu un pastāvīgu dzīvesvietu. Tiesa, ne visi nelikumīgie iedzīvotāji ir tikai bohēmiski noskaņoti jaunieši - skvoteru vidū netrūkst arī narkomānu un likumpārkāpēju, kas šo sabiedrības grupu padara tik bīstamu un netīkamu citiem sabiedrības locekļiem. Skvotošana ar likumu pagaidām ir aizliegta tikai Nīderlandē un Lielbritānijā. 

Svarīgākais
Uz augšu