Kādi rīcības scenāriji attiecībā pret Baltkrieviju varētu būt Krievijas «ieroču arsenālā», cik daudz resursu Putins būtu gatavs tērēt Lukašenko atbalstam? Un visbeidzot – vai Krievija varētu izšķirties par tik radikālu soli kā Baltkrievijas pārņemšana ar spēku? Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) veidotajā video podkāstā «Ārpolitika. Krievija. Komentāri» to skaidro APPC pētnieks Mārcis Balodis un ekonomists, Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs.
Šā gada jūlijā Baltkrievijā aizsākās plaši sabiedrības protesti, paužot neapmierinātību ar līdzšinējā valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Lai gan protesti pēc būtības vērsti uz sabiedrības vēlmi panākt iekšpolitiskas pārmaiņas valstī, vienlaikus rodas jautājums par Krievijas iespējamo lomu Baltkrievijas nākotnē. Īpaši tāpēc, ka Krievija un Baltkrievija ir cieši saistītas gan politiski, gan ekonomiski, - uzsver M. Balodis.
Gan sabiedrības protesti, gan rietumvalstu spiediens uz Aleksandra Lukašenko režīmu faktiski sašaurina Baltkrievijas iespējas saņemt palīdzību vai sagaidīt pretimnākšanu no Rietumvalstīm,
jo rietumvalstu prasības galvenokārt balstītas tādos argumentos, kas pieprasa Lukašenko režīmam izrādīt pretimnākšanu vai pat piekāpšanos. Tuvākajā laikā pastāvošais režīms, visticamāk, neizrādīs šādu piekāpšanos, lai nezaudētu savas pozīcijas un nepiešķirtu papildu leģitimitāti protestētājiem, - skaidro pētnieks.
Balodis vērš uzmanību uz Krievijas stratēģiskās plānošanas dokumentos uzsvērto reģionālo varas centru nozīmi, respektīvi – spēcīgām valstīm ap sevi pulcējot mazākas, vājākas valstis, tādā veidā izveidojot vienu noteiktu valstu saimi, kura attiecīgi pārvalda noteiktu ģeogrāfisku reģionu. Krievijai šajā situācijā saglabājot un pat palielinot savu ietekmi Baltkrievijā, tiktu ne vien apmierinātas tās imperiālistiskās intereses, bet papildus tiktu arī likts pamats tam, lai Krievija varētu pamatot savu pozīciju starptautiskajā politikā un būtu kā līdzīgs ar līdzīgu ar ASV un ES, - skaidro pētnieks.