Valdība atbalsta priekšlikumu par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā (3)

Minētie likuma grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Patlaban MUN likme ir noteikta 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts MUN likmi noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, MUN likme paredzēta 40% apmērā.

Grozījumi likumā arī paredz, ka no nākamā gada MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu, proti, mikrouzņēmuma īpašnieku.

Likumā arī plānots noteikt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

Attiecībā uz jau pieņemtiem mikrouzņēmumu darbiniekiem tiks noteikts pārejas periods līdz 2021.gada 30.jūnijam, kura laikā tiks piemērots patlaban spēkā esošais Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējums. Savukārt no 2021.gada 1.jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 67% no MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 33% tik novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

FM aprēķinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, proti, 2021.gadā budžetā plānots papildus iekasēt 21,2 miljonus eiro, 2022.gadā - 21,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 23,4 miljonus eiro.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.

Gala lēmumu par izmaiņām likumā pieņems Saeima.