Depresija - kā atpazīt, ārstēt un palīdzēt?

Ņemot vērā, ka

Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem,

Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce.

Kas ir depresija?

Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Viens no slimības bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.

Depresijas dažādās sejas

Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:

· Rekurenti depresīvi traucējumi – biežāk sastopamā depresijas forma, kad depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.

· Trauksmaina depresija – galvenie simptomi ir trauksme, sasprindzinājums, iekšējs nemiers, kam klāt nāk visa depresijas simptomātika.

· Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji neilgi pēc dzemdībām tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību un traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd vienas līdz divu nedēļu laikā. Ja simptomi saglabājas ilgāk par divām nedēļām un progresē, ir trauksme un nomāktība, tad tā ir pēcdzemdību depresija. Tā būtiski ietekmē rūpes par bērnu un sievietei pašai par sevi.

· Maskēta depresija – tā izpaužas ar dažādām fiziskām sūdzībām, kuru dēļ cilvēks var vērsties pie dažādu specialitāšu ārstiem, veic dažādas analīzes un izmeklējumus. Šeit bieži ir dažādas pacienta somatizācijas. Šo simptomu ārstēšana internajā medicīnā pārsvarā ir nesekmīga, un uzlabojumus parasti iegūst mirklī, kad pievieno antidepresantu. Pacienti bieži vien nomākto garastāvokli nepamana vai pat aktīvi noliedz.

· Sezonāla depresija – sastopama valstīs, kur ziemas laikā ievērojami samazinās diennakts gaišais laiks attiecībā pret diennakts tumšo laiku. Depresīvais stāvoklis parasti iestājas līdz ar rudens iestāšanos, un ziemas laikā simptomi ir visizteiktākie. Tipiskie simptomi ir nomākts garastāvoklis un izteikta kairināmība, nespēks un koncentrēšanās grūtības.

· Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Pazīmes un riska faktori

Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā.

Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību.

Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā.

Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.

Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas

S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.

Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta.

Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?

Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai lieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju.

Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.

Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.

Antidepresantu darbība

Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli.

Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm.

Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.