Mūsdienās zudušais 70. gadu interjera simbols - ūdens matrači

Latvijas interjera preču tirgū ūdensgultas parādījās vien kā ekskluzīvs interjera objekts 90. gadu beigās vai 2000. gadu sākumā, taču šie matrači drīz piedzīvoja norietu un ilgi salonu piedāvājumā neturējās. Ūdens matraču ziedu laiki bija 80. gadu vidū ASV un Rietumeiropā. 

Lai arī ūdens matračus jeb ūdensgultas cilvēki masveidā sāka iegādāties 1960. gados, tie tika izgudroti krietni agrāk. Pirmais ūdens matracis tika radīts 1800. gadu pašā sākumā. Tā "tēvs" bija skotu fizioterapeits Nīls Arnouts - viņa radītā gulta bija vien ar ūdeni pildīta vanna, kas tika pārklāta ar gumijas pārvalku. Savukārt jau 1853. gadā Lielbritānijā kāds ārsts Viljams Hūpers patentēja ar ūdeni pildāmus gumijas matračus terapeitiskiem nolūkiem, proti,

ūdens matrači bija paredzēti slimnīcu pacientiem, kam bija radušies izgulējumi vai kas sirga ar asins cirkulācijas traucējumiem,

vēsta portāls "Mental Floss".  

Mūsdienās pazīstamo ūdens matraci izgudroja kāds industriālā dizaina students Čārlzs Hols 1968. gadā. Hola iecere bija radīt veselu mēbeļu līniju, kas ir pildīta ar šķidrumiem: pirms ūdensgultas izgudrošanas dizaina students izstrādāja krēslu, kas bija pildīts ar klīsteri, un citas mēbeles, kuru iekšienē bija želeja. Gala rezultātā, kad studentiem bija jāprezentē savi darbi, daļa citu studentu izvēlējās sēdēt uz mīkstās un ļodzīgās Hola ūdensgultas. Ņemot vērā lielo atsaucību, nebija ilgi jāgaida, līdz Hols radīja savu uzņēmumu un sāka ražot ūdensgultas. 

Sākoties 70. gadu dīkdienības laikmetam, ūdensgultas cilvēki no veikalu plauktiem izķēra kā karstus pīrādziņus. Kombinācijā ar "Doors" vinila plati, vīrakiem, pūkainiem spilveniem un lavas lampām ūdensgultas kļuva par sava veida laikmeta simbolu. Jāpiebilst, ka ūdens matračus pozicionēja ne tikai kā lieliska miega atslēgu, bet arī kā rīku seksuālās dzīves uzlabošanai.

Ūdens gultas īpaši slavēja pats "Playboy" dibinātājs Hjū Hefners

- pēc paša seksa guru rekomendācijas ūdensgulta kļuva par neatņemamu sastāvdaļu turīgu vecpuišu dzīvokļos. 

80. gados ūdens matrači bija atrodami 15% ASV mājsaimniecību,

vēsta laikraksts "New York Times". Tomēr, cik ātri sākās ūdens matraču bums, tikpat ātri tas izbeidzās un to vietā nāca klasiskie atsperu matrači, ekoloģisko šķiedru vai putu matrači. 

Kaut arī mūsdienās, it īpaši Baltijas valstīs, kur šo savdabīgo interjera priekšmetu iepazina jau laikā, kad pieprasījums pēc tā bija zudis, tie vēl aizvien ir pieejami. Mūsdienu ūdens matrači vai gultas jau ir krietni evolucionējuši kopš 70. gadiem. Ārzemju veikalu plauktos ir pieejami īpaši apsildāmi un regulējami matrači, tomēr pieprasījums saglabājas diezgan zems. Lai gan ūdens gultas mēdz uzskatīt par lielisku hipoalerģisku alternatīvu parastajiem matračiem, tās tik un tā šajos laikos uzskata par pagātnes reliktu.