Daudziņa par attiecībām ar Vili: Tā ir apzināta izvēle darīt visu, lai būtu kopā

- Vai esi noķērusi to sajūtu, kāpēc tu esi ilgi attiecībās? Kur ir tas noslēpums?

- Jā, man liekas, ka tā ir... gribēšana. Tā ir apzināta izvēle darīt visu, lai būtu kopā. Un lai būtu kopā nevis šodien, rīt un tad jau redzēs, bet kaut kā tā ilgtermiņā.

Tad, kad tu izdzirdi to maģisko "līdz nāve mūs šķirs" un kad to izlaid līdz apziņai un līdz kaulu smadzenēm, tad jau tu apzinies, ka tiec konfrontēts ar iespējamām visādām slimībām, neveiksmēm un kaut kādām grūtībām. Un tu esi gatavs to visu izstrēbt kopā. Lai vai kas tur nāks.

Bet neteiksim hop, jo dzīve gara, bet vienkārši tajā uzstādījumā nekas jau nav mainījies.

Jā, tas ir tas galvenais, ka abi ir apņēmušies to darīt, - uz Kristīnes Virsnītes jautājumu raidījumā “Kristīnes Virsnītes sarunas” atbild aktrise. 

Protams, raidījumā ar Zani nevar neapspriest viņas kolorīto Helēnas lomu TV seriālā.

- Tu esi nojautusi, ko tev loma, kuru tu pieņem, atnesīs? Piemēram, Helēna...

- Nē, lielākoties ne. Es domāju, ka tas būs tāds īss, interesants posmiņš dzīvē, jo tas jau pat sapnī nevienam nevarēja rādīties, ka seriāls ilgs 11 gadus! Kamēr es filmējos kā Helēna, tikmēr izauga mani bērni, - aizdomājas aktrise.

- Vai Helēnas loma atvēra kādas durvis, vai varbūt arī aizvēra? Esi par to domājusi?

- Es domāju, ka tikai atvēra. Es nedomāju, ka kaut kas dižens būtu manā dzīvē noticis, ja es nebūtu piekritusi. Ka būtu nākusi kāda dziļa kino loma vai nozīmīgs lomu piedāvājums no lielajiem teātriem. Tajā laikā es biju arī pasniedzēja un pedagoģiskais darbs man bija ļoti klātesošs. Nē, nedomāju, ka tad es būtu dzīvē ko izdarījusi dramatisku, ko patiesībā esmu vēlējusies - vienmēr dzīvē esmu alkusi spēlēt kādu dramatisku lomu. Savukārt atpazīstamība un cilvēkmīlestība tā ir nākusi pārpārēm, - atbild Zane Daudziņa. 

Atceroties savu studiju laiku, Zane arī raidījumā dalās atmiņās: 

- Kad iestājos aktieros un sāku mācīties, mēs pilnīgi visi tikām izlaisti caur gaļmašīnu - kur ej katru vakaru mājās satriekts, esi dzirdējis, cik esi netalantīgs un neko nespēj, un tad katru rītu kā tāds Fēnikss no pelniem modini sevi un mēģini iet, darīt. Īpaši jau agrāko laiku mācību procesi bija Maskavas skolas ietekmēti, tai skolai ir savs rokraksts - viņi grūž zem ūdens savus audzēkņus un vēro - kā tu izpeldēsi, kā tiksi galā ar saviem kompleksiem.

Tas bija laiks, kad pateicu, ka neesmu nekāda Zanīte, kā mani sauca un sauc arī tagad. Esmu Zane, es audzināju tādu skarbo veceni, kas es absolūti neesmu.

Tas bija veselīgs laiks, kuram iziet cauri, iepazīt sevī skarbāku šķautni, cietāku mugurkaulu. Saprast citas krāsas savā raksturā un būtībā.”

Iedvesmojoša divu sieviešu satikšanās raidījumā “Kristīnes Virsnītes sarunas” otrdien, 13. oktobrī, plkst. 22:35, televīzijā sievietēm “STV Pirmā!”.