Augstākā tiesa neļauj ierīkot spēļu zāli Rīgas vēsturiskajā centrā (2)

AT galvenais lietā izšķirams jautājums bija par spēļu zāļu atļauju darbības ierobežojumu pieļaujamību Eiropas Savienības (ES) tiesību kontekstā.

ES tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka valsts tiesai ir jāpārbauda, kādi ir attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma mērķi un vai tajā paredzētie ierobežojumi atbilst kritērijiem, kas izriet no ES tiesas judikatūras attiecībā uz to samērīgumu. Tāpat valsts tiesai ir jāpārliecinās, ka ierobežojumi atbilst rūpēm samazināt spēļu iespējas, saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā jomā un apkarot ar šīm spēlēm saistīto noziedzību. Valsts tiesai ir visaptveroši jāizvērtē apstākļi, kādos ir pieņemts un īstenots ierobežojošs tiesiskais regulējums.

Apgabaltiesa ir pārbaudījusi, vai ierobežojumi atbilst tiem mērķiem, kas ir ietverti ES tiesību normās vai norādīti ES tiesas judikatūrā. AT piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka izvēlētais līdzeklis, proti, atļaujas atcelšana, ir samērīgs.

AT nepiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesa nepienācīgi izvērtēja ierobežojuma saskanīgumu, konsekvenci un sistemātiskumu. Tāpat AT nepiekrīt, ka apgabaltiesa nav vērtējusi pierādījumus par citu pakalpojumu sniegšanas vietu turpināto darbību, interaktīvo azartspēļu izvēršanas politiku, diskriminējošajiem izņēmumiem attiecībā uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, konkurences tiesību aspektus. Apgabaltiesa ir šos aspektus vērtējusi, un AT tiem pēc būtības piekrīt. Kasācijas sūdzības argumenti pēc būtības liecina par to, ka kasatore nepiekrīt apgabaltiesas un Satversmes tiesas (ST) secinājumiem.

Apgabaltiesa, atsaucoties uz ST spriedumu, pamatoti arī secinājusi, ka spēļu zāļu īpašnieki, kuru spēļu zāles neatrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, netiek diskriminēti, salīdzinot ar tiem uzņēmējiem, kuru spēļu zāles atrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

AT Senāta spriedums nav pārsūdzams.