"Es jūtos labāk nekā pirms 20 gadiem," tā mikroblogošanas vietnē Twitter 5. oktobrī rakstīja ar Covid-19 inficētais ASV prezidents Donalds Tramps īsi pirms izrakstīšanas no slimnīcas. Kādi medikamenti tika lietoti, lai ārstētu ar koronavīrusu sasirgušo Baltā nama saimnieku?
"Dārgi un lielākajai daļai nepieejami." Infektologs par Trampa medikamentiem cīņā ar Covid-19 (12)
"Nebaidieties no Covid. Neļaujiet tam valdīt pār jūsu dzīvi. Trampa administrācijas vadībā esam radījuši dažas tiešām lieliskas zāles un zināšanas," rakstīja prezidents.
Kā skaidro Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, Tramps tika ārstēts ar monoklonālo antivielu kokteili, pie kā strādā vairākas kompānijas, un tā šķietami ir cerīgākā terapija [cīņā ar Covid-19]. Viņš piebilst, ka Tramps ir riska grupas pacients, bet šie medikamenti viņam ļoti palīdzējuši. Tomēr Dumpis uzsver, ka šī terapija būs ārkārtīgi dārga un lielākajai daļai cilvēku nepieejama.
Vaicāts, vai būs pieejams kāds demokrātiskāks līdzeklis, kas nonāktu arī Latvijas slimnīcās, Dumpis skaidroja, ka tas būtu iespējams gadījumā, ja izrādītos, ka jau kāds izgudrots medikaments ir efektīvs cīņā ar slimību.
Runājot par nule pieņemtajiem ierobežojumiem, eksperts norādīja, ka mēs nezinām, kā Covid-19 izplatība Latvijā mainīsies tuvākajā nedēļā, tādēļ pašlaik nevar vērtēt, vai jaunie ierobežojumi ir pārāk vāji vai pārāk stingri.
Pēdējās nedēļās strauji pieaugusi Covid-19 izplatība, kas varētu likt domāt - sācies otrais vilnis. Taču Dumpis norādīja, ka tas nav gluži tik vienkārši.
"Mēs redzam pirmo vilni, kurš turpinās tādā ziņā, ka vienkārši tika noņemti ierobežojumi. Par otro vilni varētu runāt tad, ja vīruss būtu pazudis," sacīja infektologs, kā piemēru minot gripu, kas ir sezonāla. "Šeit mēs redzam vienkārši, kā vīruss pakļaujas ierobežojumiem."
Vaicāts, vai straujais kāpums nozīmē, ka kaut kas ir palaists garām, Dumpis atgādināja, ka līdzīga situācija nesen bijusi kaimiņvalstīs un ka "tas liecina par vīrusa dabu".
"Šie uzliesmojumi ir pēkšņi, cilvēki lielā skaitā, tā saucamā superizplatība, kas saistīta ar noteiktām vietām," stāstīja speciālists, piebilstot, ka "mūsu lēciens neatšķiras no citu valstu lēcieniem".
Runājot par šodien pieņemtajiem ierobežojumiem, Dumpis sacīja, ka tas ir politisks process, kurā tiek pieņemti kompromisi. Viņš norādīja, ka strīdēties varētu par katru jautājumu.
"Jāsaprot, ka šādus dokumentus rada vairākas ministrijas. Es neteikšu, ka par vāju. Neteikšu arī, ka par stipru, jo mēs tiešām nezinām, kas mūs sagaida nākamajā nedēļā," norādīja infektologs, piebilstot, ka jāņem vērā arī slimnīcu kapacitāte - tās dēļ jāmēģina nepieļaut, ka inficēto skaits kļūst tikpat augsts kā vidēji Eiropā.
Kaut gan šobrīd slimnīcās ir brīvas gultasvietas, Covid-19 izplatībai pieaugot, tās varētu tikt aizņemtas, kas savukārt kaitētu pacientiem ar citām saslimšanām, sacīja Dumpis.
Taču šis nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešami ierobežojumi. "Šī proaktīvā darbība arī iepriekš mums atmaksājās," teica infektologs, paužot cerību, ka tā atmaksāsies arī tagad.
Vaicāts, vai, ņemot vērā to, ka citviet Eiropā smago saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaits ir zemāks nekā pavasarī, ir pamats domāt, ka vīruss ir mainījies, Dumpis pauda, ka tie ir "pavirši spriedelējumi".
"Paies kāds laiks, jāsaprot, ka pirmie slimo jaunie, kustīgie cilvēki. Pēc tam riska pacienti, tie nonāk slimnīcās," sacīja infektologs. Viņš piebilda, ka pašlaik nav datu, kas liecinātu, ka vīruss būtu kļuvis agresīvāks, bet mazāk letāls. Tā vietā daudzās valstīs labāk iemācījušies aizsargāt cilvēkus tieši riska grupās, piemēram, sociālās aprūpes iestādēs un slimnīcās.
Dumpis arī norādīja, ka pašlaik nevar noteikti runāt par Covid-19 izplatību skolās, jo bieži inficēšanās nav saistīta ar mācību procesu. Nereti cilvēki inficējas, kopā pusdienojot, dzerot tēju, vai citās sociālās aktivitātēs, norādīja infektologs.
"Nevienā brīdī nedrīkst aizmirst, kad mēs esam kontaktā ar citiem cilvēkiem, ka jādistancējas," atgādināja Dumpis.
Runājot par masku lietošanu, infektologs norādīja, ka tās jānēsā tur, kur ir nekontrolēta vīrusa izplatība, vai tur, kur nonāk tuvā kontaktā ar citiem cilvēkiem.
"Sabiedriskais transports ir precīzi tā vieta," sacīja Dumpis, piebilstot, ka citas sabiedriskās vietas ir dažādas.
Infektologs norādīja, ka masku lietošana ir zinātniski pierādīts līdzeklis, kā palīdzēt ierobežot slimību izplatību, taču galvenais ir distances ievērošana.
Tāpat Dumpis sacīja, ka cilvēki ir noguruši no ierobežojumiem, kas saistīti ar Covid-19, tāpēc slimības izplatības ierobežošanai ir jālieto radošāki risinājumi.
"Cilvēki ir noguruši, viņi vairs nedarīs to, ko darīja pavasarī, bet mums ir arī citi risinājumi," sacīja Dumpis, kā piemērus minot mobilo lietotni "Apturi Covid", pēdējā laikā arvien plašāk izmantotos siekalu testus, kā arī paraugu ņemšanu no centralizētajām kanalizācijas sistēmām, lai noskaidrotu, kurās pašvaldībās vīruss ir izplatījies.
Ir arī radoši paņēmieni, kā nodrošināt fizisko distancēšanos vienam no otra dažādās sabiedriskās vietās, sacīja speciālists, mudinot šajā laikā ļoti aktīvi uztvert visas jaunās idejas un izvērtēt to aprobēšanu savā ikdienā.
Maskas tramvajos - labi, dejas bāros - slikti. Kā esam reaģējuši līdz šim un kā rīkosimies tālāk, pieaugot Covid inficēto skaitam? Raidījuma #1pret1 saruna ar @udumpis pieejama mūsu podkāstu kanālos:
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 13, 2020
?https://t.co/3F0QDjiJUK
?https://t.co/BGiRGXLSnP
?https://t.co/1TDnoUUwZQ pic.twitter.com/kobozP6a53