FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas darītu bažīgus (2)

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile. 

Viņa atzīmēja, ka moratorija laikā virkne kredītsaistību tika restrukturizētas, nemainot konkrēto kredītu klasifikāciju banku sistēmā uz šaubīgu vai tādu, kuru var neatmaksāt. "Tādēļ mēs situāciju vērosim," sacīja Purgaile.

Vienlaikus viņa minēja, ka Eiropas uzraudzības iestādēs notiek diskusijas par nepieciešamību izsludināt vēl vienu moratoriju kredītsaistībām, taču pagaidām nav vienošanās, ka tas būtu nepieciešams.

"Mēs arī redzējām, ka uz moratorija termiņa beigām bija atlikuši atsevišķi individuāli gadījumi. Tāpat ir jāņem vērā, ka kredītu, ar kura atmaksu ir grūtības, bezgalīgi nepārklasificēt nevar. Tas būtu nepareizi no prudenciālā skatpunkta un attiecībā pret banku maksātspēju un stabilitāti. Tādēļ, es domāju, ka tāda masīva moratorija nebūs, bet, iespējams, būs tiesības vērtēt situāciju ar atsevišķu nozaru klientiem, individuālus gadījumus, kad varētu ļaut nepārklasificēt kredītus īpašas situācijas dēļ," sacīja Purgaile.

Tajā pašā laikā FKTK vadītāja uzsvēra, ka ir arī svarīgi kādā brīdī ieraudzīt reālo situāciju. "Mēs šo problēmu nevaram kā tādu bumbu nebeidzami spert uz priekšu, jo nav jau zināms, kad problemātiskie apstākļi beigsies," teica Purgaile.

Viņa pieļāva iespēju, ka varētu piemērot kādas regulācijas prasības, lai situāciju vienkārši mīkstinātu, piemēram, varētu atvieglot otrā kapitāla bufera prasības bankām vai ļaut buferus neatjaunot, ja tie ir samazinājušies uzkrājumu veidošanas dēļ. "Mums vēl ir pietiekami daudz rīku, lai pielāgotos katras bankas situācijai," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzina, ka sākotnēji tika prognozēts, ka moratoriju Latvijā izmantos lielākā apmērā, taču tad vēl nebija īstas skaidrības par to, cik smagi Covid-19 skars dažādas nozares. "Tūrisma un viesmīlības nozares, kuras Covid-19 Latvijā ir skāris vissmagāk, uzņēmumu kredītportfeļi tomēr ir salīdzinoši nelieli. Tādēļ arī ietekme uz banku kredītportfeļiem nebija tik liela, kāda tā būtu, ja smagāk tiktu skartas kādas citas nozares. Vienlaikus tas dara uzmanīgu. Ja būtiski kaut kas sašūposies nekustamo īpašumu nozarē vai apstrādes rūpniecībā, kura ir cieši saistīta ar eksportu, tad, protams, mēs redzēsim izmaiņas arī banku kredītportfeļu kvalitātē," sacīja Purgaile.

Tāpat FKTK vadītāja piebilda, ka, sākoties krīzei, komisija lūdza bankas un apdrošinātājus neizmaksāt dividendes no iepriekšējā gada peļņas, iekļaujot šos līdzekļus kapitālā. Visi lielākie tirgus spēlētāji tā arī darīja, un finanšu tirgus dalībnieku kapitāls tika būtiski stiprināts. "Tirgus dalībnieku spēja pārdzīvot šo krīzi joprojām ir stabila, un nevienai bankai būtiskie rādītāji nav pietuvojušies kritiskai robežai," uzsvēra Purgaile.