Diena vēsturē: eksotisko deju dejotājai un spiedzei Matai Hari izpilda nāvessodu (2)

Parīzē viņa ieradās 1905. gadā, neilgi pēc tam iemantojot slavu kā eksotisko deju dejotāja. Drīz vien viņa ar savu priekšnesumu sāka ceļot pa visu Eiropu, stāstot stāstu, kā viņa piedzima svētā Indijas templī, kur viņu antīko deju mākslā apmācījuši priesteri. Tie arī viņu nodēvējuši par Matu Hari, kas malajiešu valodā nozīmēja “dienas acs”.

Patiesībā Mata Hari piedzima nelielā pilsētā Nīderlandes ziemeļos 1876. gadā, un viņas īstais vārds bija Mārgareta Ģertrūde Zelle. Savas īpašās dejas prasmes viņa ieguva, vairākus gadus dzīvodama Malaizijā kopā ar savu bijušo vīru, kurš kalpoja Nīderlandes koloniālajā armijā.

Par spīti autentiskuma trūkumam viņa spēja sapulcēt pilnas deju zāles un operas namus no Krievijas līdz pat Francijai. Lielākoties tāpēc, ka viņas priekšnesumā ietilpa lēna izģērbšanās.

Beigu beigās viņa kļuva par slavenu kurtizāni un, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņas mīlnieku vidū parādījās arī augsta ranga dažādu tautību militārpersonas.

1917. gada februārī Francijas autoritātes Matu Hari arestēja, apsūdzot viņu spiegošanā. Viņa tika ieslodzīta cietumā Parīzē, un tiesa norisinājās jūlijā. Viņu pasludināja par vainīgu spiegošanā un informācijas izpaušanā par jaunu ieroci, tanku, kā rezultātā bojā gāja tūkstošiem kareivju. Viņai tika piespriests nāvessods nošaujot, ko izpildīja 15. oktobrī.

Pastāv daži pierādījumi, ka Mata Hari spiegoja Vācijas labā un kādu laiku darbojās kā franču dubultaģente.