Krievija iejaucās 2016. gada ASV vēlēšanās. Vai tas notiek arī šogad? (24)

Portāls TVNET apkopo publiski izskanējušo informāciju par Krievijas 2016.gada kampaņu un to, kas jau zināms par pūliņiem to atkārtot arī 2020.gadā.

No hakeriem un troļļiem...

Krievijas slepenās aktivitātes sākās ne vēlāk kā 2016.gada sākumā, kad krievu hakeri ielauzās abu galveno ASV partiju datorsistēmās. Hakeri nozaga tūkstošiem demokrātu partijas e-pastu, kurus dažus mēnešus vēlāk, kad vēlēšanu cīņa jau ritēja pilnā sparā, nopludināja medijiem un vietnei "WikiLeaks". Lai arī aizdomas krita uz Krieviju, iejaukšanās apmēri nāca gaismā tikai pēc vēlēšanām.

2017.gada janvārī - divas nedēļas pirms Donalda Trampa stāšanās amatā - ASV izlūkdienestu ziņojumā kā vainīgais demokrātu serveru uzlaušanā tika minēts hakeris ar segvārdu "Guccifer 2.0". Lai arī viņš uzdevās par rumāni, kurš darbojoties vienatnē, izlūkdienestiem bija aizdomas, ka viņa patiesā identitāte ir saistīta ar Krieviju. 2018.gadā to apstiprināja ASV īpašais prokurors Roberts Millers, norādot uz "Guccifer 2.0" saistību ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU un izvirzot apsūdzības 12 GRU aģentiem. 

Taču pēc vēlēšanām sabiedrības uzmanība bija pievērsusies Krievijas "troļļu fermām". Pazīstamākā no tām bija Sanktpēterburgas "Interneta pētījumu aģentūra" (IRA), kurā saimniekoja par "Putina pavāru" iesauktais Jevgeņijs Prigožins, kurš nodarbojas ar dažādām Kremļa slēptajām aktivitātēm. 

Medijos parādījās bijušo "troļļu" liecības. "Troļļu fermā" bija gan vietējā, gan arī ārvalstu nodaļa, kur par nebūt ne sliktāko algu - apmēram 500 eiro mēnesī - jaunieši ar labām angļu valodas zināšanām rakstīja interneta komentārus, mēģinot radīt iespaidu, ka dažādi margināli viedokļi ir plaši pārstāvēti sabiedrībā.

2017.gada rudenī sociālais tīkls "Facebook" ASV Kongresam nodeva reklāmas, ko priekšvēlēšanu laikā bija publicējuši konti no Krievijas, uzdodoties par amerikāņu domubiedru grupām. RIA kontu apmaksātās reklāmas bija sasniegušas 126 miljonus amerikāņu. "Facebook" publiskotie piemēri rāda, ka "troļļi", uzdodoties te par nacionālistiem, te par melnādainajiem aktīvistiem, laiduši tautās dažādus sabiedrību polarizējošus, maldinošus vai pilnīgi melīgus vēstījumus.

Kaut arī stāsti par noslēpumainām troļļu aģentūrām ir intriģējoši, grūti pateikt, cik iedarbīgas ir to metodes. 

Nekādi nav iespējams noteikt, cik daudzus cilvēkus Krievijas ietekmes operācija pamudināja aiziet uz politisku mītiņu, aģitēt sociālajos tīklos vai pat atšķirīgi balsot vēlēšanās. Neskatoties uz to, pats iejaukšanās fakts ir būtisks.

...līdz izmeklēšanai un oficiālām apsūdzībām

ASV izlūkdienestu ziņojumos secinājumi ir skaidri - Krievija mēģināja iejaukties 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Turklāt tas noticis pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma, norādīts 2017.gada janvārī publiskotajā ziņojumā.

"Krievijas mērķi bija mazināt sabiedrības uzticēšanos ASV demokrātiskajam procesam, nomelnot sekretāri Klintoni, kaitēt viņas izredzēm vēlēšanās un potenciālajai prezidentūrai. Mēs arī esam secinājuši, ka Putinam un Krievijas valdībai bija skaidrs favorīts - ievēlētais prezidents Tramps," teikts ziņojumā.

Taču visnozīmīgākā bija īpašā prokurora Millera izmeklēšana, kas vainagojās ar apsūdzību izvirzīšanu.

"Krievijas valdība plaši un sistemātiski iejaucās 2016.gada prezidenta vēlēšanās," teikts izmeklēšanas gala ziņojumā. 

Millera izmeklēšanas ietvaros tika izvirzītas apsūdzības 13 Krievijas pilsoņiem - Prigožinam un 12 GRU virsniekiem, kuri tika identificēti kā par "Fancy Bear" iesauktā grupējuma hakeri, kuri nozaga un nopludināja demokrātu partijas e-pastus.

Millera izmeklēšana arī pievērsās jautājumam, vai Trampa priekšvēlēšanu kampaņa sadarbojusies ar Krieviju. "2016.gada jūlija beigās, neilgi pēc tam, kad "WikiLeaks" publicēja pirmo dokumentu daļu, kāda ārvalstu valdība ar FIB sazinājās par 2016.gada maijā notikušu sarunu ar Trampa kampaņas ārpolitikas padomnieku Džordžu Papadopulosu. Papadopuloss šīs ārvalstu valdības pārstāvim bija licis noprast, ka Trampa kampaņa no Krievijas valdības saņēmusi signālus, ka tā varētu palīdzēt kampaņai, anonīmi publicējot informāciju, kas kaitētu demokrātu prezidenta amata kandidātei Hilarijai Klintonei," atstāstīts Millera izmeklēšanas ziņojumā. Tas bija iemesls, kāpēc izmeklēšana vispār tika sākta.

Millers izvirzīja apsūdzības vairākiem Trampa kampaņas darbiniekiem vai pietuvinātajām personām, taču tās tika izvirzītas par likumpārkāpumiem (melošanu ASV valdības iestādēm, krāpšanos ar nodokļiem, kampaņas finansēšanas noteikumu pārkāpumiem), kas nebija tieši saistīti ar sadarbību ar Krieviju. 

Priekšvēlēšanu laikā - 2016.gada jūnijā - Trampa dēls Donalds Tramps jaunākais un citi kampaņas darbinieki "Trampa tornī" Ņujorkā tikās ar Kremlim pietuvināto Krievijas juristi Natāliju Veseļņicku, kurai, kā tika uzskatīts, varētu būt kompromitējoša informācija par Klintoni. Millers nolēma par šo gadījumu nevirzīt apsūdzības, daļēji tāpēc, ka būtu teju neiespējami pierādīt, ka tikšanās dalībnieki apzinājās savas rīcības iespējamo nelikumību. Vēlāk Veseļņickai tika izvirzītas apsūdzības par pierādījumu safabricēšanu citā lietā - par naudas atmazgāšanu 2013.gadā, kas saistīta ar jurista Sergeja Magņitska atmaskoto krāpšanas shēmu.

2018.gadā atklātībā nāca Marijas Butinas skandāls. Gados jaunā ieroču entuziaste tika apsūdzēta par to, ka darbojusies kā slepena Krievijas valdības aģente Savienotajās Valstīs un mēģinājusi iefiltrēties organizācijās, kam ir ietekme uz ASV politiku. 

Butina ASV izcieta 18 mēnešu cietumsodu par līdzdalību sazvērestībā ar mērķi Krievijas valdības uzdevumā nodibināt neoficiālus kontaktus ar amerikāņiem un iespaidot ASV politiskos procesus. Pēc tam Butina atgriezās Krievijā un kļuva par politikas komentētāju prokremliskajā propagandas kanālā RT.

Kas notiek pirms 2020.gada vēlēšanām?

Krievijas aktivitātes vērojamas arī pirms nākamnedēļ gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Tramps sacentīsies ar demokrātu kandidātu Džo Baidenu.

ASV Nacionālās izlūkošanas direktora birojs augustā norādīja, ka Krievija izvērusi operācijas centienos kaitēt demokrātu prezidenta amata kandidātam Džo Baidenam. Sociālie tīkli jau bloķējuši dažādus Krievijas "troļļu fermu" kontus. Atklātībā nonākusi arī informācija, ka Krievijas hakeri "Fancy Bear" uzbrukuši demokrātu partijas e-pastiem Kalifornijā un Indiānā, kā arī ietekmīgām domnīcām Vašingtonā un Ņujorkā. Cits Krievijas hakeru grupējums turēts aizdomās par kiberuzbrukumiem pret vairākiem desmitiem štatu un vietējo pārvaldes struktūru, kuros izdevies nozagt datus no vismaz diviem valdības serveriem.

Troļļi, hakeri un ietekmes aģenti darbojas slepenībā, slēpjot savas pēdas. 2016.gadu vēlēšanu puzles likšana izmeklētājiem, tehnoloģiju kompānijām un medijiem prasīja vairākus gadus, un būtu pārsteidzīgi teikt, ka tā šobrīd ir pilnībā salikta. 

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".