Gauskāji kārtējo reizi pierāda, ka ir sīkstākie radījumi uz Zemes

Gauskāji ir mikroskopiski, ūdenī dzīvojoši, ar astoņām kājām apveltīti dzīvnieki, kas tiek uzskatīti par visizturīgākajām cilvēkam zināmajām būtnēm pasaulē, jo spēj izdzīvot visekstremālākajos apstākļos uz Zemes. 

Pastāv aptuveni 1300 gauskāju sugu, no kurām katrai ir sava īpaša “specializācija”, kas ļauj tām pārdzīvot ekstremālas temperatūras, augstu vai zemu spiedienu, badu, dehidrāciju un citus apstākļus, kas citiem dzīvniekiem būtu letāli. Zinātnieki pat ir pierādījuši, ka dažas gauskāju sugas spēj izdzīvot kosmosa vakuumā. 

Tagad pētnieku komanda atklājusi, ka viens gauskāju paveids satur aizsargājošu vielu, kas absorbē kaitīgo ultravioleto starojumu un rezultātā izdala zilu mirdzumu, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Biology Letters”.

Zinātnieki to novēroja pēc tam, kad tika atklāta jauna gauskāju suga. 

“Šo gauskāju sugu mēs atradām dažādās vietās, īpaši tādās, kuras apspīd saule,” izdevumam “New Scientist” stāstīja viens no pētījuma autoriem Sandīps Esvarapa. 

Esvarapa ar kolēģiem pēc tam veica laboratorijas eksperimentu virkni, kuru laikā šie jaunatklātie gauskāji, citu sugu gauskāji un tārpi “caenorhabditis elegans” tika pakļauti spēcīgam ultravioletajam starojumam. Viņi atklāja, ka tārpi gāja bojā piecu minūšu laikā, bet citu sugu gauskāji – 15 minūšu laikā. 

Tomēr jaunatklātās gauskāju sugas pārstāvji ultravioleto starojumu spēja izturēt veselu stundu. Turklāt tālākajos eksperimentos atklājās, ka šis dzīvnieks satur fluorescējošu ķimikāliju, kas minētajos apstākļos lika tiem spīdēt zilā krāsā. 

Beigu beigās zinātnieki šo ķimikāliju implantēja citu sugu gauskājos un atklāja, ka tā patiešām zināmā mērā sniedz aizsardzību no ultravioletā starojuma. 

“Pastāv arī citas sugas, kurām ir ultravioletā starojuma tolerance, tomēr jaunā gauskāju suga ir vienīgā, kuri šī tolerance ir kļuvusi par mehānismu, lai pretotos letālam ultravioletajam starojumam. Mūsu pētījums liecina, ka šī suga var izdzīvot sausākajās un saules apspīdētākajās vietās pasaulē,” ziņu izdevumam “The Guardian” stāstīja Esvarapa. 

Pagaidām zinātniekiem nav skaidrs, no kā sastāv šī fluorescējošā ķimikālija, tomēr, kad tas tiks noskaidrots, pētnieki lūkos, vai to nevar izmantot pretiedeguma krēmu uzlabošanā.