Reģionu slimnīcās Covid-19 testēšana iepaliek (2)

Ventspils slimnīcā 11.oktobrī pacients ar akūtām veselības problēmām – augstu temperatūru, grūtībām elpot un galvassāpēm - atvests ar neatliekamo palīdzību no Kuldīgas, kur nesen bija Covid-19 uzliesmojums. Tomēr vēlāk no slimnīcas pacients aizsūtīts mājās un Covid-19 analīzes veiktas jau pie ģimenes ārsta nākamajā dienā. Vēl pirms rezultātu saņemšanas veselības stāvoklis pasliktinājies un ar neatliekamo palīdzību pacients atgriezies Ventspils slimnīcā, un jau nodoto Covid analīžu rezultāti gaidīti līdz nākamās dienas pēcpusdienai. Atbilde – negatīvs.

Bija pagājušas divarpus dienas, lai izslēgtu Covid-19. Slimnīca, neveicot testu jau svētdien, varētu būt pārkāpusi ārstniecības iestādēm noteiktos algoritmus, secina gan Veselības inspekcijā, gan Veselības ministrijā, jo

“visi pacienti, kas nonāk uzņemšanas nodaļās ar temperatūru, pneimoniju vai augšējo elpošanas ceļu infekcijām, ir jātestē,”

saka ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Santa Janka.

Ventspils slimnīcā norāda, ka plānveida pacientus uzņem, ja viņi paši Covid-19 analīzes veikuši ne vēlāk kā 48 stundas pirms ierašanās, savukārt pacientus ar akūtām saslimšanām testējot tikai tad, ja viņus pēc pirmās apskates un citām analīzēm arī patur stacionārā. Slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītāja Anita Kalēja saka, ka jebkurā gadījumā katru pacientu traktē kā iespējami Covid-19 inficētu, attiecīgi ievērojot drošības pasākumus. Taču, ja slimnīcā secina, ka pacients ir ārstējams ambulatori, ambulatori arī varot veikt Covid-19 testu.

Neesot arī tā, ka pie rezultāta slimnīcā varētu tikt uzreiz. Savāktos testus vienreiz dienā ved uz Rīgu, kur tos analizē.

To, ka pacienti, kas nonāk reģionu slimnīcās, arī ievērojot algoritmus, ir salīdzinoši sliktākā situācijā nekā galvaspilsētā, apliecina arī citās slimnīcās.

“Mums katru dienu ap deviņiem mašīna savāc visas barotnes un testus par pagājušo dienu, un mašīna brauc uz Latvijas Infektoloģijas centru. Protams, švakāk ir tad, ja pacients ir iestājies ap desmitiem. Tad viņam jāsagaida nākamās dienas pārvedums, un tad tikai pēc kādām piecām sešām stundām mēs saņemam rezultātus. Ir jāsaprot, ka tas ir perfektā gadījumā. Gadījumā, ja tie testi nonāk vienlaikus no visām reģionālajām slimnīcām – mēdz būt divas dienas,” stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Daugavpils slimnīcā vērtējuši, ka izbraukums uz Rīgu prasītos divreiz dienā, taču tam izmanto savu transportu, kas vajadzīgs arī citiem mērķiem. Sadarboties ar citām slimnīcām pa ceļam uz Rīgu arī neesot tik vienkārši. No Daugavpils testus sūta uz References laboratoriju; citām slimnīcām ir līgums ar Gulbja vai Centrālo laboratoriju, kur testus vadā laboratoriju transports.

Arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība uz Rīgu savāktos testu paraugus sūta reizi dienā - četros pēcpusdienā. Tur saka – pagaidām ar šo vienu reizi pietiek, taču, ja cilvēku pieplūdums būs lielāks, vajadzēs domāt, kā testus galvaspilsētā nogādāt divas reizes dienā.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības galvenā ārste Sigita Drubiņa skaidro: “Izolatori mums ir septiņi, un, ja pacients atnāk no rīta pulksten astoņos, viņam paņem testu, līdz četriem tests ir pie mums, tad viņu ved - tās ir apmēram trīs stundas ceļā, tas nonāk laboratorijā apmēram - septiņi astoņi vakarā.

Šo visu laiku pacients uzturas izolatorā. Ja ir liels pacientu pieplūdums, tas ir par ilgu. Izolatora apritei būtu jābūt ātrākai.”

Lai saīsinātu rezultāta gaidīšanu, var veikt arī ātros molekulāros testus – tiem analīzei vajadzīgais laiks laboratorijās ir 45 minūtes. Taču tik un tā jāpieskaita ceļš, turklāt šo testu skaits ir ļoti ierobežots – tikai 70 visai Latvijai dienā. Tos varētu veikt arī reģionu slimnīcās, piemēram, Liepājā no 1.oktobra to jau dara, taču tam vajadzīgi speciāli analizatori un valsts lēmums piešķirt kvotas.

Piemēram, Liepājā kvota ir seši testi diennaktī. Citām slimnīcām iespēja ir tikai sūtīt uz Rīgu. Tā priekš Daugavpils Reģionālās slimnīcās no septembra sākuma līdz oktobra vidum References laboratorijā veikti 20 šādi ātrie testi. Daugavpilī, tāpat kā Ventspilī, tos gribētu veikt paši. Balvu un Gulbenes slimnīca kā trešā līmeņa slimnīca uz to nepretendē, taču arī gribētu, lai tuvumā, piemēram, Valmieras vai Rēzeknes slimnīcās, tāda iespēja būtu. Tomēr vienīgais, ko šobrīd var pateikt Veselības ministrijā, ka par to notiek diskusijas.

“Jāsaprot tas, ka šo ātro molekulāro testu skaits ir ierobežots, jo mēs nevaram dabūt Latvijā tik, cik mēs gribam, bet tik, cik mums piegādā,”

norāda Janka. Un otra problēma, pēc viņas teiktā, - ne visās reģionālajās slimnīcās ir savas laboratorijas. Līdzekļi iekārtām gan jau esot piešķirti. Nacionālais veselības dienests šobrīd veicot tirgus izpēti un plānojos iepirkumus. Taču, cik ilgi tirgu pētīs un kad iepirkumi būs – konkrētas atbildes nav.