Dezinformācijas modes kliedziens: stāsti par viltus pozitīviem Covid- 19 testiem (55)

Stāsti par pozitīviem rezultātiem pēc neveiktiem testiem kā par mākslīgu Covid-19 statistikas palielināšanu ir jauna dezinformācijas modes tendence ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.

Kas ar šādu informāciju dalās Latvijā?

Lielāko popularitāti Facebook ieguva kāda Norvēģijā dzīvojoša latvieša ieraksts. Ar to vairāku dienu garumā kopumā dalījās pieci tūkstoši cilvēku. Ieraksta autors stāsta par sevi, taču nemin neko, kas ļautu informāciju pārbaudīt. Vairākas viņa stāsta detaļas raisa šaubas, vai tas ir patiess. Autors apgalvo, ka testam pierakstījies kādā “veselības centrā”, kura nosaukumu neatklāj. Taču Latvijā testus nav iespējams veikt veselības centros, bet gan tikai laboratorijās. Turklāt par pozitīvu rezultātu pretēji ierakstā teiktajam ar pacientu nesazinās veselības centrs vai laboratorija, bet gan Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Cilvēks arī pats var apskatīt testēšanas rezultātus portālā e-veselība vai Datamed.lv, bet tāpat ar viņu sazināsies epidemiologs, norāda Veselības ministrija (VM).

Ieraksta autors pēc komentētāju lūgumiem neuzrādīja nekādus ekrānšāviņus, kas pierādītu, ka tik tiešām saņēmis pozitīvu testa rezultātu. Nereaģēja arī uz Re:Check centieniem sazināties. Vēlāk ieraksts dzēsts.

Lai gan nav iespējams pilnīgi noliegt, ka šāds gadījums noticis, jāņem vērā, ka autors regulāri publicē ierakstus, kuros Covid-19 dēvēts par afēru un naudas zagšanu, bet masku lietošana par bezjēdzīgu. 

Vēl kādā ierakstā apgalvots, ka pat trīs autores paziņas, kas pieteikušās testam, bet nav to nodevušas, vēlāk saņēmušas pozitīvu rezultātu. Saturiski ļoti līdzīgus stāstus publicējuši arī citi Facebook lietotāji gan Latvijā, gan ārzemēs. Re:Check centās sazināties ar vēl divu šādu ierakstu autorēm, lūdzot sniegt precīzāku informāciju. Atbildi nesaņēmām. 

Veselības ministrija pauž, ka neesot iespējamas situācijas, ka cilvēks nenodod analīzes, bet tikai par tām interesējas, un saņem atbildi par pozitīvu testa rezultātu. 

Tomēr kļūdas reizēm notiek. LTV ziņoja par gadījumu, kad vīrietis nodevis Covid-19 testu, taču no Centrālās laboratorijas saņēmis divas pretējas atbildes. Atšķirībā no Facebook klejojošajiem stāstiem viņš stāstīto apliecinājis, uzrādot analīžu rezultātus. Lai gan nav zināms, kurš rezultāts ir kļūdains, SPKC vīrietim noteicis karantīnu. Par šo gadījumu notiekot pārbaude.

Tāpat LTV ziņoja, ka vēl kāds vīrietis saņēmis pozitīvu testa rezultātu, bet nākamajā dienā citā laboratorijā – negatīvu. SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka daudz kas esot atkarīgs no materiāla paņemšanas kvalitātes un no vīrusa daudzuma organismā.

VM skaidro, ka šādas situācijas var rasties, taču, viņuprāt, neliecinot par nekvalitatīvu testēšanu. “Ja cilvēkam organismā vīruss vairs nav lielā koncentrācijā, tad jau pēc pāris dienām vai pat agrāk tests var būt negatīvs. Piemēram, cilvēks jau kādu laiku, pašam nezinot, ir bijis slims, organisms izstrādājis antivielas un cilvēks ir izveseļojies,” raksta VM. Tādā gadījumā, lai par to pārliecinātos, ir iespējams veikt antivielu testu, kas uzrāda, vai slimība pārslimota. LTV apskatītajā gadījumā gan antivielu tests tika veikts un rezultāti uzrādīja, ka to nav.

Visā pasaulē, arī Latvijā, Covid-19 diagnostikai plaši izmanto polimerāzes ķēdes reakcijas jeb tā sauktos PCR testus (no abreviatūras angļu valodā). Akadēmiskajā literatūrā to raksturo kā testēšanas “zelta standartu”. Tomēr arī šī metode nav absolūti nekļūdīga, kā jau iepriekš rakstīja Re:Check. Hārvarda universitātes informācijas apkopojumā gan teikts, ka tests drīzāk var uzrādīt viltus negatīvu, nevis viltus pozitīvu rezultātu. Tas saistās ar cilvēka kļūdām, paraugu paņemot un analizējot.

Dezinformācijas izplatītāji iedvesmojas no ārvalstīm

Saturiski līdzīga dezinformācija par dažādām ar Covid-19 saistītām tēmām bieži tiek izplatīta vairākās valodās. Izņēmums nav arī ieraksti par it kā nepatiesiem pozitīviem Covid-19 testa rezultātiem. ASV tādi parādījās jau vasaras vidū, bet līdz Latvijai šī modes tendence atnākusi vien rudenī.

Piemēram, ASV popularitāti guvis ieraksts, kura autors, atsaucoties uz kaimiņu, stāsta par divām sievietēm, kas pieteikušās testam. Tā kā, ierodoties uz pārbaudi, rinda bijusi pārāk gara, viņas tomēr nolēmušas to neveikt, bet vēlāk it kā saņēmušas zvanu par pozitīvu testa rezultātu. Vēlāk publicēti arī vairāki citi ieraksti ar ļoti līdzīgu stāstu, mainījusies tikai notikuma vieta. Tāpat kā latviešu valodas ierakstu autori, arī viņi nav reaģējuši uz žurnālistu ziņām un pamudinājumiem teikto pierādīt.