:format(webp)/nginx/o/2020/10/19/13422673t1h0e11.jpg)
“Sapratu, ka nav normāli, ka man klases priekšā svīst plaukstas, trīc balss un pārņēmušas bailes, tāpēc centos no kautrīgā kamoliņa izvīties ārā un izlēmu - vai nu es daru vai nedaru, neļāvu sev padoties,” par sevis veidošanu un disciplinēšanu "Femme Fatale" stāsta dejotāja un horeogrāfe Anete Blaua.
Cik reāli cilvēkam bez priekšzināšanām sākt dejot un sasniegt panākumus? Aizspriedumi un stigmas par dejām naktsklubos veļas kā no pārpilnības raga. Vai pareizi to pieminēt šajā kontekstā? Kā cilvēkus pārliecināt, ka deja ap pilonu nav striptīzs? Vai Latvijā joprojām pastāv aizspriedumi? Vai Anetes draugi jau ir pārstājuši jokot?
Nu jau kādu laiku tiek vākti paraksti, lai pole dance tiktu iekļauts Olimpiskajās spēlēs.
Pole art ir artistiskāks novirziens, kurā mākslinieks ar dejas un horeogrāfijas palīdzību pauž stāstu.
Dažkārt tiek apvienots gan breiks, gan akrobātika. Aizrauties ar pole dance Anete sāka apmēram pirms pieciem gadiem.
“Jau pirmajā nodarbībā sapratu, ka mana dzīve ir mainījusies, un brīvajā laikā gāju uz vairākām nodarbībām pēc kārtas,” stāsta Anete. Tagad tā ir Anetes ikdiena un dzīve.
Deja ap pilonu viennozīmīgi ir sporta veids, uzskata Anete:
"Tu nevari sasniegt tādus rezultātus bez disciplīnas. Un disciplīna ir sports!"
Pie Maijas Rozītes Krištopanes raidījumā "Femme Fatale" viesojas horeogrāfe Anete Blaua. Stāsts par deju, stereotipiem, stigmu, sasniegumiem, par cīņu ar sevi, par sevis iemīlēšanu un izaicinājumiem.
Visu raidījumu skaties te.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)