Spīdzināšanas, seksuāla vardarbība un briesmīgi apstākļi: Ziemeļkorejas cietumu ikdiena (14)

88 lappušu garais ziņojums, kas balstīts uz intervijām ar desmitiem pirmstiesas aizturēšanas iestādēs pabijušu cilvēku un bijušo sistēmas amatpersonu, sniedz jaunu ieskatu necilvēcīgajos apstākļos, kas valda Ziemeļkorejas brīvības atņemšanas vietās, vēsta ASV raidorganizācija CNN.

“Ziemeļkorejas pirmstiesas izmeklēšanas un aizturēšanas sistēma ir patvaļīga, vardarbīga, cietsirdīga un pazemojoša,” paziņojumā uzsver HRW Āzijas struktūrvienības vadītājs Breds Adamss. 

“Ziemeļkorejieši dzīvo pastāvīgās bailēs no iekļūšanas šajā sistēmā, kur oficiālajām procedūrām nav nekādas nozīmes, kur aizturētā vaina ir teju neapstrīdama, un no kuras izkļūt iespējams vienīgi ar kukuļdošanas un labu sakaru palīdzību,” teikts paziņojumā. 

HRW ziņojumā norādīts uz vājo juridisko un institucionālo ietvaru, kā arī tiesu sistēmas un tiesībsargājošo institūciju politizāciju, ņemot vērā to atrašanos tiešā valdošās Strādnieku partijas kontrolē. 

Neskaitāmas reizes ticis dokumentēts tas, ka Ziemeļkorejā ir ļoti slikta situācija ar cilvēktiesību ievērošanu, tomēr par valsts pirmstiesas aizturēšanas sistēmu līdz šim publiski maz kas bijis zināms. 

Ziņojuma sagatavošanas gaitā HRW intervēja astoņas bijušās Ziemeļkorejas amatpersonas, kā arī 22 bijušos aizturētos, kas bijuši pirmstiesas izolatoros. Visi intervētie cilvēki no Ziemeļkorejas aizbēguši pēc 2011.gada jeb brīža, kad varu pārņēma pašreizējais Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns.

Kāda bijusī aizturētā stāsta, ka viņa arestēta 2014.gadā par preču kontrabandu no Ķīnas. Sievietes vīrs bija vidēja līmeņa partijas funkcionārs, un, pateicoties viņa sakariem, sieviete tika atbrīvota pēc desmit dienām. 

Tomēr sievietei šajās desmit dienās nācās sastapties ar vardarbību. 

“Daži apsargi, kas gāja man garām, sita man ar rokām vai spēra ar kājām. Viņi mani piespieda stāvēt kājās piecas dienas, un viņi arī neļāva man gulēt,” stāsta sieviete. 

Līdzīgas liecības snieguši arī citi bijušie aizturētie. Viņi stāsta, ka viņiem likts nekustīgi sēdēt uz grīdas līdz pat 16 stundām. Ja kāds cilvēks pakustējās, viņš tika piekauts. 

Vairākas sievietes norāda, ka viņas aizturēšanas laikā tikušas izvarotas un pakļautas citai seksuālai vardarbībai. 

Kāda tirgotāja atklāj, ka viņu izvaroja policists, kas viņu aizturēšanas centrā nopratināja. Vēlāk kāds cits policists, kas viņu nopratināja, apgrābstīja viņas ķermeni. Sieviete uzsver, ka viņa bijusi pilnīgi bezspēcīga izrādīt jebkādu pretestību. 

Vairākas citas sievietes stāsta, ka viņām nav sniegta nekāda juridiskā palīdzība. Tāpat viņas uzver, ka cietumā nav nodrošinātas nekādas higiēnas preces vai segas. Arī ieslodzījuma vietas kameras nav atbildušas nekādām higiēnas prasībām.

Kāds cits bijušais aizturētais uzsver: “Ja tu nokļūsti sistēmas iekšienē, pret tevi izturas tā, it kā tu būtu mazvērtīgāks par dzīvnieku, un beigās tu par tādu arī kļūsti.”

Pēc uzturēšanās pirmstiesas izolatorā šis cilvēks tika notiesāts par aizliegtu preču kontrabandu un viņam tika piespriests piecu gadu ieslodzījums labošanas darbu kolonijā. 

HRW ziņojumā ietvertās bijušo aizturēto liecības sarunā ar CNN apstiprina arī bijušie policisti un ieslodzījuma vietu darbinieki. 

Kā norāda kāda bijusī policiste, viņu un viņas kolēģus priekšniecība vērtēja pēc tā, cik aizturēto atzīšanās viņi spēja panākt. 

Sieviete stāsta, ka policisti dienu bieži vien sāka ar aizturēto sišanu, jo uzskatīja, ka tas palīdzēs viņiem uzlabot savu statistiku noziegumu “atklāšanā”. Ja policisti “atrisina” daudz noziegumu, tas viņiem palīdz kāpt par karjeras kāpnēm. 

Bijušais Ziemeļkorejas armijas virsnieks sarunā ar CNN norāda, ka viņš tika aizturēts 2013.gadā par kukurūzas zādzību. Viņš tika atbrīvots pēc četrām dienām, jo piekukuļoja cietumsargus ar naudu un tabaku. 

“Cietumā pret tevi izturas kā pret suni vai cūku. Viņi sit bez žēlastības. Es pēc tam nevarēju paiet nedēļu, jo viņi sita man pa ceļiem,” stāsta vīrietis. 

HRW uzsver, ka ziņojuma gatavošanas laikā organizācija vērsās pie Ziemeļkorejas varas iestādēm, aicinot uz sadarbību, tomēr nekāda varas iestāžu reakcija nesekoja. 

HRW aicina Ziemeļkoreju izbeigt “endēmisko spīdzināšanu un cietsirdīgo, nehumāno un pazemojošo izturēšanos pirmstiesas aizturēšanas un nopratināšanas vietās”. 

Ziemeļkoreja vienmēr noliegusi, ka valstī tiktu pieļauti jebkādi cilvēktiesību pārkāpumi.  

Tikmēr ANO izmeklēšanā secināts, ka Ziemeļkorejas režīms pret pašas tautu pastrādā neiedomājamas zvērības un pieļauj tik smagus cilvēktiesību pārkāpumus, ka tie daudzos gadījumos uzskatāmi pat par noziegumiem pret cilvēci.