Hanzas perons – ēka ar vēsturi
Kādreizējā Rīgas preču stacijas noliktavas ēka New Hanza teritorijā atdzimusi kā koncertzāle, platforma kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem. Apvienojot ēkas vairāk nekā 100 gadu vēsturi ar mūsdienīgu pieeju ikdienas procesos, tapusi efektīva un funkcionāla telpa ērtai pasākumu rīkošanai un baudīšanai.
Pēc rekonstrukcijas ēka saglabājusi savu vēsturisko veidolu, kļūstot par vēl vienu atsauci uz pilsētas straujo industriālo attīstību un savā jaunajā formā pārtapusi par nozīmīgu kultūras galamērķi Rīgā.
Hanzas Perons ir vieta, kur mākslinieki var satikt savus klausītājus un skatītājus, radošie prāti realizēt savas ieceres, bet kultūras baudītāji atklāt jaunus talantus un satikt jau zināmus māksliniekus.
Iekļaujot vēsturisko ēku stiklotajā ietvarā, Hanzas Perons kļuvis par arhitektūras paraugu, kurā industriālās pagātnes liecības organiski savienojas ar laikmetīgo. Ēkas iekštelpa pilnībā saglabā noliktavas tēlu, atjaunojot 100 gadus veco ķieģeļu mūri, vēsturiskās koka sijas un oriģinālās koka durvis, kas kādreiz kalpoja par preču stacijas vārtiem.
Sākotnēji "Hanzas perona" vietā atradās pilsētas ganības. 1903. gadā satiksmei ar Sarkandaugavu ierīkoja ielas dzelzceļa līniju „Daugavas krasts — Sarkandaugava”, līdz ar to paplašinot I un II Ganību dambi. Līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija.
1903. gadā šeit tika uzbūvēta Rīgas preču stacijas noliktavas ēka, kura darbojās līdz 2009. gadam. Preču noliktava Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustpunktā ir vienīgā saglabājusies ēka kādreizējās Rīgas Preču stacijas teritorijā.
2017. gadā tika sākta rekonstrukcija, kas ilga līdz 2019. gada augustam. Sākotnēji ēku plānoja atklāt 2018. gada beigās un veltīt to Latvijas valsts simtgadei, tomēr saistībā ar ABLV Bank likvidēšanos darbi tika aizkavēti. "Hanzas perons" tika atklāts apmeklētājiem 2019. gada 17. augustā.
"Hanzas perona" rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija ap 11 miljoniem eiro, kas iekļauj arī visus infrastruktūras un inženierkomunikāciju izveides darbus.
Raksts tapis sadarbībā ar Pillar Latvia.