Šteinbuka aicina valdību turpināt pieturēties pie fiskālās disciplīnas (1)

Šteinbuka atzina, ka ne tikai valdība tagad strādā diezgan sarežģītos krīzes apstākļos, piebilstot, ka arī Fiskālās disciplīnas padomes loma šajā laikā ir diezgan netipiska, jo pandēmijas apstākļos nedarbojas fiskālās disciplīnas klauzula.

"Neskatoties uz sašaurināto lomu, ļoti uzmanīgi izvērtējām nākamā gada budžeta projektu un ļoti atzinīgi to novērtējām," pauda Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka atzinīgi vērtējams tas, ka, neskatoties uz sarežģījumiem, valdība saglabā fiskālās disciplīnas kultūru situācijā, kad jāstimulē ekonomika.

"Mēs gribam aicināt vadību pieturēties pie fiskālās disciplīnas arī turpmāk. Daži politiķi uzskata, ka fiskālā disciplīna nav svētā govs, kā tas izskanējis komisijā. Tas ir labi uz zināmu laiku, bet, lai neļautu mūsu mazbērniem maksāt par ļoti ekspansīvu fiskālo politiku, jāsaglabā diezgan stingra fiskālā disciplīna," uzsvēra padomes vadītāja.

Šteinbuka atzina, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā izvērtīsies pandēmijas radītā krīze. Tāpēc padome aicina vadību būt elastīgai un adaptēties iespējamai notikumu attīstībai - arī tad, ja tā būs negatīva.

Viņa atzina, ka izaugsme nākotnē būs atkarīga no kopējā investīciju un biznesa klimata valstī, kā arī tā, cik efektīvi tiks izlietoti Atjaunošanās fonda līdzekļi.

"Ļoti ceru, ka 2022.gadā nebūs jāsavelk jostas, bet Fiskālās disciplīnas padome nevar pateikt, ka tas nenotiks," brīdināja Šteinbuka, valdībai novēlot drosmi un izturību.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodevusi likumprojektu par 2021.gada valsts budžetu, nākamajā gadā valstī plānojot tērēt 10,76 miljardus eiro. Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,58 miljardu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2021.gadam ir 30,02 miljardi eiro, savukārt nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro.