Ne tas lētākais prieks jeb cik maksā kļūšana par ASV prezidentu

Kā vēsta “Forbes”, šī gada ASV prezidenta vēlēšanas ir “pieticīgākas” nekā 2016. gadā. Hilarijas Klintones un Donalda Trampa sāncensībā priekšvēlēšanu kampaņu izmaksas pārsniedza 1,8 miljardus dolāru, savukārt šogad abi kandidāti tērē nedaudz mazāku summu. “Forbes” apkopoja zīmīgākos prezidentus un amata kandidātus un to, cik izmaksāja viņu priekšvēlēšanu kampaņas.

Džons Kenedijs

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 1960. gadā – 9,7 miljoni dolāru (pēc 2020. gada vērtības – aptuveni 84 miljoni dolāru.

Kenedija priekšvēlēšanu kampaņas galvenie vēstījumi bija saistīti par divām problēmām; pirmā no tām – Aukstais karš ar PSRS, un otrā problēma – Fidela Kastro politika Kubā un nevēlēšanās saistīties ar kapitālistiem no ASV. Kenedija priekšlikumi paredzēja, ka visi konflikti ir jārisina mierīgā ceļā.

Lielā mērā var uzskatīt, ka Kenedijs uzvaru izcīnīja, pateicoties televīzijai. Tieši šīs kampaņas laikā bija vērojamas pirmās televīzijas debates vēsturē. Kenedijs tām bija sagatavojies labāk nekā viņa konkurents. Divas dienas pirms debatēm, Kenedijs pastāstīja, kas jāņem vērā debatēs – kāds būs studijas noformējums, kāds būs kameru izvietojums un kur labāk skatīties. Un jā – 1960. gada 26. septembrī Kenedijs eleganti sēdēja un skatījās kamerā. Toreiz Kenedija uzvara tika nosaukta arī par “televīzijas uzvaru”.

Ričards Niksons

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 1968. gadā – 25,4 miljoni dolāru (2020. gadā – aptuveni 114 miljoni)

1968. gadā Niksona priekšvēlēšanu kampaņa pārspēja visus iepriekšējos rekordus. Šodien šī summa, ņemot vērā inflāciju, būtu vairāk nekā 110 miljoni. Kampaņa bija veiksmīga, un Niksons uzvarēja savu demokrātu konkurentu un kļuva par 37. ASV prezidentu. Tiesa gan, četrus gadus vēlāk, 1972. gadā, viņa kampaņas laikā sākās skaļš skandāls.

Priekšvēlēšanu gaitā republikāņi lieliski izmantoja informācijas noplūdes no konkurentiem. Tiesa gan, vēlāk atklājās, ka informācija no demokrātu štāba iegūta pretlikumīgi, jo Niksona administrācija “Watergate” viesnīcā, kur pulcējās demokrāti, izvietoja noklausīšanās ierīces.

Ņemot vērā likuma pārkāpumus, pret Niksonu tika sākta impīčmenta procedūra. Nesagaidot tās beigas, Niksons 1974. gada augustā labprātīgi atkāpās no amata.

Ronalds Reigans

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 1984. gadā – 40 miljoni dolāru (pēc 2020. gada cenām – aptuveni 98 miljoni)

Amerikāņi viņu sauc par labāko prezidentu. Viņu vērtē augstāk pat par Ābramu Linkolnu un Bilu Klintonu. Viņš guva simpātijas vairāku iemeslu dēļ. Reigana jaunība bija saistāma ar Lielās depresijas laikiem, kad darbu nebija iespējams atrast. Viņa tēvs un vecākais brālis bija bezdarbnieki, savukārt Reiganam izdevās atrast pat divus darbus – viņš bija trauku mazgātājs vīriešu studentu ēdnīcā un sieviešu kopmītnes virtuvē. Pēc tam sekoja aktiera karjera un vēlāk – arī lielā politika. Astoņu gadu laikā, kad Reigans bija prezidents, inflācijas līmenis ASV nokritās no 12,5% līdz 4,5%, bet bezdarba līmenis – no 7,5% līdz 5,3%.

Bils Klintons

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 1996. gadā – 116 miljoni dolāru

Pirmās vēlēšanas Klintons uzvarēja 1992. gadā. Neraugoties uz to, ka jaunajam prezidentam nebija pieredzes augstos amatos, valsts attīstījās pārliecinoši un dinamiski – spēcīga izaugsme notika augsto tehnoloģiju sektorā, bet bezdarbs sasniedza minimālu līmeni.

Otrais termiņš ir saistāms ar ārējā parāda mazināšanu un skandālu, kad prezidents tika apsūdzēts seksuālā uzmācībā praktikantei Monikai Levinskai, kas rezultējās ar nesekmīgu impīčmenta mēģinājumu.

Džordžs Bušs jaunākais

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 2004. gadā – 367,2 miljoni dolāru

Veiksmīgi izmantojot tēva 1988. gada priekšvēlēšanu kampaņu, Bušs jaunākais kopā ar draugiem iegādājās beisbola komandu “Texas Rangers”. Komandā tika ieguldīti 600 000 dolāru, bet pēc 10 gadiem, pārdodot komandu, Bušs jaunākais nopelnīja teju 15 miljonus dolāru.

Runājot ar žurnālistiem un redzot, kā tiek attīstīta komanda, Bušs ātri kļuva slavens un 1993. gadā kandidēja uz Teksasas gubernatora amatu. 2000. gadā viņš balotējās uz prezidenta amatu, izcīnot uzvaru vēlēšanās, kampaņai iztērējot vairāk nekā 350 miljonus dolāru.

Mits Romnijs

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 2012. gadā – 449 miljoni dolāru

Mits Romnijs savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka ar 383 tūkstošus dolāru lielu budžetu. Tomēr viņam nācās palielināt budžetu par vairākiem desmitiem reižu. Viņam tajā palīdzēja ievērojami finansisti un republikāņu partijas atbalstītāji. Bobs Džī Perijs, kas ir lielas būvniecības firmas Hjūstonā īpašnieks, Romnijam pārskaitīja astoņus miljonus dolāru, bet kazino saimnieks Šeldons Adelsons un viņa sieva Mirjama abi kopā ziedoja 10 miljonus dolāru. Donalds Tramps, lai arī nepalīdzēja Romnijam finansiāli, palīdzēja ar kampaņu, cenšoties noliegt faktu, ka Romnija konkurentam Barakam Obamam būtu tiesības būt par prezidentu. Tramps vēl šodien uzstāj, ka Obama ir dzimis nevis Havaju salās, bet gan Kenijā.

Baraks Obama

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 2012. gadā – 721 miljons dolāru

ASV prezidents un demokrātu partijas kandidāts Obama savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka ar 3,2 miljoniem dolāru, tomēr pēc tam, pateicoties savu atbalstītāju investīcijām (no kuriem daudzas ir šovbiznesa zvaigznes) un ziedojumiem, spēja sasniegt 721 miljonu dolāru lielu summu.

Kopumā 55% no ziedotājiem viņa kampaņai veltīja summu, kas nepārsniedz 200 dolāru, 31% - summu no 200 līdz 2500 dolāriem un tikai 14% ziedoja naudu, kas pārsniedz 2500 dolāru.

Hilarija Klintone

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 2016. gadā – 768 miljoni dolāru

Klintone ASV politikā bija redzama seja jau viņas vīra prezidentūras laikā. Bieži vien viņu tandēms tika saukts par “Bilariju”. Pelēkā kardināla loma neapmierināja nedz republikāņus, nedz demokrātus, nedz vēlāk arī viņu pašu, tādēļ Klintone divas reizes mēģināja kļūt par prezidenti. 2008. gada vēlēšanās viņa izstājās, taču 2016. gadā zaudēja Donaldam Trampam.

17 priekšvēlēšanu kampaņas mēnešu laikā Hilarija Klintone iztērēja vairāk nekā 768 miljonus dolāru, bet kopumā viņai tika veltīts aptuveni viens miljards dolāru. Lielākais kampaņas “donors” bija finansists Donalds Sasmans, kurš ziedoja teju 22 miljonus dolāru.

Viņas konkurents Donalds Tramps toreiz kampaņai iztērēja ievērojami mazāk – 422,6 miljonus dolāru. Jāpiebilst, ka kampaņā Tramps pats ieguldīja 56 miljonus dolāru no saviem līdzekļiem.

Donalds Tramps un Džo Baidens

Izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai 2020. gadā – 1,08 miljardi dolāru

Džo Baidens jau 21 gada vecumā izvirzīja sev mērķi kļūt par ASV prezidentu. 46 gadu vecumā viņš izvirzīja savu kandidatūru demokrātu partijas priekšvēlēšanās, taču viņu gaidīja neveiksme – Baidens bija spiests izstāties apsūdzību dēļ par plaģiātismu, jo savā runā viņš bija aizguvis dažādas nianses no britu Leiboristu partijas līdera Nika Kinoka.

Pēc neveiksmes Baidens turpināja darboties Delavēras štata senatora amatā, un 2008. gadā viņš atkal piedalījās demokrātu partijas priekšvēlēšanās. Tomēr toreiz nācās saprast, ka viņš nevarēs konkurēt ar galvenajiem partijas “smagsvariem” – Klintoni un Obamu. Tomēr vēlāk Obama piedāvāja Baidenam kandidēt uz viceprezidenta amatu, ko viņš ieņēma no 2009. līdz 2017. gadam.

Šī gada kampaņa Baidenam izmaksā aptuveni 549 miljonus dolāru, no kuriem lielākā daļa notērēta masu medijos un internetā. Savukārt viņa konkurenta – amatā esošā prezidenta Trampa kampaņas izmaksas ir nedaudz mazākas – 537 miljoni dolāru.