Pēdējā gada laikā izdegšanas simptomus jutuši 86% Latvijas iedzīvotāju

Ar šādu problēmu pēdējā gada laikā nav saskārušies 10% aptaujāto, bet 4% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Savukārt

Ar paaugstinātu trauksmi pēdējā gada laikā nav saskārušies 18% aptaujāto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tāpat pētījums* atklāj, ka lielākā daļa respondentu (85%) mēdz saskarties ar vēlmi sociāli izolēties un izvairīties no kontaktēšanās ar apkārtējiem (bieži – 17%, dažkārt – 36%, reti – 32%). Ar šādu vēlmi nesaskaras 12%, aptaujāto, bet konkrētu atbildi nevarēja sniegt 3% respondentu. Attiecībā uz izdegšanas un paaugstinātas trauksmes simptomu risināšanu 59% norādījuši, ka palīdzību pie speciālista nav meklējuši, kamēr 11% ir vērsušies pie ģimenes ārsta, 6% apmeklējuši psihoterapeitu, bet vēl 5% devušies pie cita speciālista.

Kādēļ izdegam?

Mūsdienu straujais dzīvesveids un informācijas aprite, kā arī tieksme pēc lielākiem panākumiem un augstāka materiālā komforta lielā mērā noved pie tā, ka

cilvēks orientējas tikai uz darbu un rezultātu, savu fizisko un mentālo labsajūtu atstājot otrajā plānā. Izdegšana attīstās, ja cilvēks pārāk daudz strādā un nevelta laiku atpūtai.

To vēl vairāk pastiprina darbā piedzīvotās problēmas, par kurām pēc tam tiek nepārtraukti domāts. Tāpat izdegšana var rasties, ja cilvēks neprot atslēgt prātu un nav iemācījies, kā tikt galā ar stresu. Izdegšanai īpaši ir pakļauti cilvēki, kuriem ir emocionāli smags darbs un liela nozīme palīdzības sniegšanā citiem. Riska grupā ietilpst, piemēram, mediķi, pedagogi un sociālie darbinieki, ko var veicināt nepietiekams atalgojums. Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka,

ilgstoši atrodoties izdegšanas stāvoklī, nopietni cieš veselība – cilvēki biežāk un smagāk slimo, piedzīvo depresiju un panikas lēkmes, zaudē darbaspējas, kā arī īpaši smagos gadījumos pat nolemj izdarīt pašnāvību.

Par izdegšanu liecina nogurums, nevēlēšanās strādāt, kā arī rodas vēlme izvairīties no darba un citiem cilvēkiem. Parasti šiem simptomiem pievienojas arī nomākts garastāvoklis, paaugstināta trauksmes sajūta un bezmiegs. Attiecībā uz vēlmi sociāli izolēties speciālists skaidro, ka cilvēkam piemīt bioloģiska tieksme slēpties brīžos, kad ir piedzīvota sakāve vai saņemts apvainojums.

Kādēļ nemeklējam palīdzību?

Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka 59% no iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem un paaugstinātu trauksmi, pie speciālista nav vērsušies. Skaidrojot aptaujas rezultātus, A. Veselovskis norāda, ka kopumā Latvijas sabiedrībā

mentālā veselība netiek uzskatīta par tikpat būtisku problēmu kā fiziskā veselība, lai arī tieši ilgstošas mentālās veselības problēmas nereti dod impulsu citām saslimšanām.

Turklāt aizvien vairāk tiek domāts par sasniegtajiem darba rezultātiem, inovācijām un konkurētspēju, kas, protams, ir nepieciešams materiālajam nodrošinājumam, tomēr dzinulis strādāt ilgāk un labāk, kā arī vēlme pēc panākumiem var atstāt spēcīgas sekas uz mentālo veselību. A. Veselovskis skaidro, ka pie ārstiem cilvēki pārsvarā vēršas jau tad, kad ir radušies ievērojami darbaspēju traucējumi.

Kā neizdegt?

Lai izvairītos no izdegšanas, būtiskākais ieteikums ir saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu, atpūtu un sociālo dzīvi. A. Veselovskis atgādina, ka jāstrādā, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai strādātu. Speciālists uzsver, ka ir svarīgi sekot līdzi arī bērnu pašsajūtai un mācīt viņiem rūpēties par mentālo veselību, jo jāatceras, ka bērni pēc tam seko vecāku piemēram. Ja izdegšanas simptomi jau ir parādījušies, tos var mazināt ilgstoša atpūta un speciālista apmeklējums, kas palīdzēs līdzsvarot prioritātes un iemācīs sajust robežu, kad darba ir pārāk daudz.

*BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.