"Trasta komercbankas" administratoram būs jāieskaita valsts budžetā 7,6 miljonus eiro (3)

Pēc atkārtotas lietas skatīšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzību par administratora nelikumīgu rīcību, pieņemot trīs lēmumus, kā arī apmierināja VID prasību ieskaitīt 7,6 miljonus eiro valsts budžetā.

Attiecīgi tiesa lēma uzdot Rasam ieskaitīt 7,6 miljonus eiro Valsts kasē, kā arī atcelt viņa trīs lēmumus, nosakot tos par prettiesiskiem, un uzdot novērst pieļautos pārkāpumus.

Lēmums nav pārsūdzams.

Kā vēstīts, administrators 2019.gada 2.septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja TKB grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem, ar Latvijas valsti, proti, administrators atzina valsti par kreditoru šo personu vietā.

Tāpat TKB maksātnespējas administrators Rasa bija atteicies ieskaitīt valsts budžetā bankā esošos 7,6 miljonus eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Administrators uzskatīja, ka valstij uz šo naudu nav priekšroka, un tā jāsadala proporcionāli starp kreditoriem, kas neļautu valstij iegūt visu šo summu.

VID savā sūdzībā norādīja, ka naudas līdzekļiem ir jābūt ieskaitītiem valsts budžetā un, ka administratora rīcība, pieņemot augstāk minētos trīs lēmumus, bija nelikumīga.

Tomēr Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019.gada 12.novembrī VID sūdzību noraidīja. Noraidot VID sūdzību par administratora rīcību, tiesa bija faktiski atzinusi valsti par TKB kreditoru, kas iestājās kredītiestādes iepriekšējo kreditoru vietā, un pievienojusies administratora viedoklim, ka valstij jāgaida tās prasījumu apmierināšana Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteiktajā kārtībā.

Pēc prokurora protesta lieta tika nodota atkārtotai izskatīšanai Augstākajā tiesā (AT).

AT Senāta lēmumā bija norādīts, ka pirmās instances tiesai, izskatot VID sūdzību par administratora rīcību, bija jānoskaidro, vai administratora pieņemtie lēmumi, atzīstot valsti par kreditoru, ir tiesiski situācijā, kad konkrētām personām TKB attiecīgos norēķinu kontos piederējušie arestētie naudas līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.

Senāts piekrita prokurora protestā paustajam viedoklim, ka, piemērojot Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteikto maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību likvidējamās TKB maksātnespējas procesā, par noziedzīgi iegūtajiem atzītie naudas līdzekļi, kas šobrīd atrodas citās bankās, netiek izslēgti no civiltiesiskās apgrozības, bet faktiski tiek iekļauti maksātnespējīgās kredītiestādes kopējā mantā un atgriezti civiltiesiskajā apgrozībā.

Piemēram, noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi tiek izmantoti prioritārākas kārtas kreditoru prasījumu apmierināšanai vai maksātnespējas procesa izdevumu, tostarp administratora un viņa palīga atlīdzības, kas atbilstoši Kredītiestāžu likuma 153.pantam ir atkarīga arī no kopējā kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, segšanai. Šāda situācija neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas būtībai un nav pieļaujama.

Senāts norādīja, ka atzīdama šādu administratora rīcību par tiesisku, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nav ņēmusi vērā normatīvā regulējuma par noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju mērķi, jēgu un būtību. Konfiscētā noziedzīgi iegūtā manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, ir izmantojama sabiedrības interesēs tās vajadzībām. Citiem vārdiem, noziedzīgi iegūta manta ir izņemama no civiltiesiskās apgrozības, Senāta atziņu skaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja.