Komisija konceptuāli atbalsta ieceri paaugstināt dabas resursu nodokli (1)

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, vai tas, ka nodokli sadzīves atkritumiem trīs gadu laikā paredzēts audzēt gandrīz divas reizes, nozīmē, ka tarifa kāpumu sajutīs arī iedzīvotāji.

"Cenšos atrast atbildes anotācijā, bet sadaļā par regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību tas nav pateikts. Jūsuprāt, palielinot nodokli, nebūs nekādas ietekmes uz tautsaimniecību? Tam es nepiekrītu. Vai tiek apgalvots, ka lielāks nodoklis nenovedīs pie augstākiem tarifiem? Es vēlētos redzēt kādu prognozi par to, kāds būs procentuāls tarifa palielinājums iedzīvotājiem," pauda politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka jāsaprot, ka dabas resursu nodoklim ir duāla daba un galvenais mērķis ir samazināt ietekmi uz dabu.

"Mēs mērķtiecīgi strādājam, lai sadzīves atkritumu apjom, kas tiek noglabāts poligonos, samazinās. Mērķis, kas arī nav nekāds slēpts, mērķis, Latvijas valdībai ir panākt, ka par nešķirotu sadzīves atkritumu noglabāšanu pieaugtu, tādējādi palielinot motivāciju atkritumus šķirot, jo par to iedzīvotājiem arī nav jāmaksā. Tā ir apzināti izveidota politika - stimulēt uzņēmumu un iedzīvotāju šķirot atkritumus," teica Pūce.

Pūce arī skaidroja, ka šis nav vienīgais pasākums, kas tiek realizēts vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

"Ja mēs neko citu nedarītu, tad apstrādes un aprites ekonomika nepieaugtu, bet apglabāto atkritumu apjoms pieaugtu. Pašlaik prognozējam, ka četru gadu laikā uzreiz efektu neiegūsim, jo tik ātri tas nenotiek, jābūt stimulam ar nodokļa likmes pieaugumu. Mēs ierēķinām to, ka noglabājuma apjoms samazināsies," sacīja ministrs.

Deputāte Ilze Indriksone (NA) pauda bažas, ka iedzīvotājiem bieži vien vienkārši nav iespēju izvēlēties par labu atkritumu šķirošanai. "Cilvēkiem ir jābūt reālām praktiskām iespējām šķirot atkritumus, kā daudzviet Latvijā nemaz nav. Nodokļu kāpums nav vienīgais veids, kā motivēt. Nodokļu kāpums jāvērtē būtu mazliet savādāk un jāstrādā pie pieejamības," akcentēja politiķe.

Saeimas Juridiskais birojs uzsvēra, ka likumprojektā ietvertas kategorijas, kur nodokļa maksājums pieaug, jau sākot ar 1.janvāri. Tāpat tiek atcelti nodokļa atvieglojumi attiecībā uz ogļskābās gāzes piesārņojumu iekārtās, kas kā kurināmo izmanto kūdru. Lai vērtēt likumprojekta atbilstību Satversmē, jāzina, vai par šiem grozījumiem ar ticamu uzticamības pakāpi iedzīvotāji bija savlaicīgi informēti," pauda parlamenta juristi.

Pūce norādīja, ka nodokļu sagatavošana ir pastāvīgs process un komunikācija ar atsevišķiem uzņēmumiem bijusi jau no pavasara. "Mēs esam šo jautājumu komunicējuši ar visiem, likumprojekts ir saskaņots ar organizācijām," uzsvēra politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta dabas resursu nodokļa likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu. Plānots, ka tā no 50 eiro par tonnu pašlaik tiks paaugstināta uz 65 eiro par tonnu 2021.gadā, uz 80 eiro par tonnu 2022.gadā un uz 95 eiro par tonnu 2023.gadā.

Iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bija 2017.gadā. VARAM norādīja, ka likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu.

Pēc līdzīgas analoģijas ir pārskatīti arī tarifi par bīstamo atkritumu apglabāšanu, lai panāktu, ka iespējami vairāk bīstamo atkritumu tiek savākts un pārstrādāts, nevis nogādāts poligonā.

Ievērojot to, ka bīstamie atkritumi rada lielāku kaitējumu videi nekā sadzīves, pakāpeniski tiks palielinātas arī dabas resursu nodokļa likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu, kas pašlaik ir 60 eiro par tonnu, uz 70 eiro par tonnu nākamajā gadā, 85 eiro par tonnu 2022.gadā un 100 eiro par tonnu 2023.gadā.

Paredzēts noteikt, ka vietējām pašvaldībām būs jānodrošina bioloģiski noārdāmo, tekstila atkritumu dalītā vākšana. Ministrija strādā, lai to ieviestu no 2023.gada, un tam arī būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras attīstībā.

Paredzēts, ka vietējo pašvaldību, kuru teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana pamatbudžetos pieaugs procentu daļa no nodokļa maksājumiem: attiecīgi, par sadzīves atkritumu apglabāšanu 10% 2022.gadā un 15% 2023.gadā, bet par bīstamo atkritumu apglabāšanu - 20% sākot no 2021.gada.

Vienlaikus ar atkritumu apglabāšanas tarifu paaugstināšanos tiks veicināta atkritumu dalīta vākšana un šķirošana. Iedzīvotājiem būs iespēja atkritumus šķirot, tādējādi samazinot nešķiroto atkritumu apjomu un, līdz ar to - izmaksas.

Savukārt, ieņēmumi pašvaldību budžetos palielināsies, līdz ar to tām būs iespēja rast līdzekļus dažādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidei, tai skaitā, iedzīvotāju izglītošanas pasākumiem.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas, likumprojekts paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām. Vienlaikus, tiks veicināta Latvijas noteikto gaisu piesārņojošo vielu samazināšanas mērķu līdz 2030.gadam izpilde.

Turpmāk dabas resursu nodoklis tiks piemērots arī par kūdras izmantošanu kā kurināmo stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās un jāmaksā par CO2 emisijām, kas rodas, izmantojot kūdru.

Minētie grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.