Armēnija pret Azerbaidžānu: kuras valsts ekonomika mazāk cietīs no kara (2)

Pēdējās nedēļas laikā ir publicēti vairāki analītiski materiāli, kuros runāts par finanšu tirgus reakciju uz Armēnijas – Azerbaidžānas konfliktu Kalnu Karabahā. Tā, piemēram, aģentūras “Reuters” aptaujātie eksperti uzskata, ka investori liek likmes uz to, ka “Baku ekonomika, kas lielā mērā ir atkarīga no naftas un gāzes, daudz labāk varēs pārciest krīzi, kas saistīta ar karu strīdīgajā teritorijā”.

Kā galvenais arguments tiek minēts valsts obligācijas, ko Azerbaidžāna kotējusi finanšu tirgos un kuru vērtība kopš konflikta sākuma uzrāda pozitīvas tendences. Piemēram, Armēnijas valsts obligācijas ar šādu tendenci lepoties nevar. Vai tiešām tas ir saistīts ar to, ka investori vairāk uzticas Azerbaidžānas ekonomikai? Viss gan nav tik vienkārši.

Kalnu Karabahas liktenis ir pastāvīga tēma Armēnijas – Azerbaidžānas attiecībās, un abas puses pēdējās desmitgades laikā ir balansējušas uz atklātas militārās konfrontācijas robežas. Svētdien, 27. septembrī, sākās konflikta saasinājums, bet jau dienu vēlāk tas bija pāraudzis īstā karā. Tirgus reakcija bija redzama nekavējoties. 16. oktobrī, trīs nedēļas pēc pirmajiem šāvieniem, Armēnijas eiroobligāciju vērtība nokritās par teju 4%, bet Azerbaidžānas obligācijas pēc neliela krituma jau atguvušas sākotnējo vērtību.

Tomēr finanšu tirgos obligācijas nesniedz pilnu ainu par to, kas notiek patiesībā. Pirmkārt, ir jānovērtē kredītriski - summa, ko kredīta saņēmējs maksā, lai kompensētu kreditoriem saistību neizpildes risku. Otrkārt, obligāciju turētāju struktūra. Aktīvu vērtības pieaugums fondu biržās ir ļoti svarīgs faktors. Tomēr – liela daļa fondu biržas ir pasīvas, un to mērķis – saglabāt izaugsmes rādītājus mērenus. Tādēļ jebkurš kapitāla pieplūdums šādos fondos tiek dalīts starp iesaistītajām valstīm, kredītu izsniedzējiem, ņemot vērā visus nepieciešamos indeksus.

Ko tas nozīmē? Katrs kapitāla pieplūdums, kas saistīts ar obligācijām, ir saistīts ar naudas plūsmu fondu biržās, kurās obligācijas ir iekļautas. Tā rezultātā, mainoties cenām, biržās iekļautās obligācijas atkārto šo fondu daļu vērtības kustību daudz lielākā mērā nekā obligācijas, kas tajās nav iekļautas. Armēnijas un Azerbaidžānas eiroobligācijas ir spilgts šīs atšķirības piemērs.

Tā, piemēram, Azerbaidžānas četru gadu obligācijas ir iekļautas lielākajā daļā attīstīto valstu indeksu, bet Armēnijas obligācijas tajos nav iekļautas. Tieši tādēļ Armēnijas obligācijas ir savā ziņā “nabadzīgs aktīvs” investoru acīs. Tādēļ arī Armēnijas obligāciju vērtību mazāk ietekmē cenu svārstības attīstīto valstu fondu tirgos.

Pēdējo trīs nedēļu laikā līdzekļu pieplūdums 18 lielākajos fondu tirgos bija mērāms vairāk nekā 1,6 miljardu dolāru vērtībā, respektīvi – naudas plūsma palielinājās par 7,3%. Nav brīnums, ka tas tas arī samazināja kredītriskus obligāciju segmentā.

Teorētiski arī Armēnijas un daudz lielākā mērā – Azerbaidžānas valsts obligācijām bija jāsaņem zināma daļa no šo investīciju pieplūduma un jāuzrāda vērtības pieaugums, kas analoģisks fondu tirgus indeksiem. Tomēr – šis nav tas gadījums.

Pirmajā acu uzmetienā Armēnijas vērtspapīri ir cietuši no militārā konflikta saasināšanās, bet, ja ņem vērā obligāciju individuālo jutīgumu pret biržas indeksu dinamiku, tad var redzēt, ka Armēnijas un Azerbaidžānas eiroobligācijas tika būtiski izpārdotas.

Ja atdala investoru optimismu attiecībā uz attīstīto valstu parādu, tad var redzēt, ka aizdevumu apmēri Armēnijai un Azerbaidžānai ir pieauguši par attiecīgi 24% un 17%, un tas nav tik rožaini, kā varētu likties sākotnēji. Aizdevumu apjoms arī pierāda objektīvāku skatījumu uz tirgus reakciju.

Investori zina, ka karš ir kļuvis par ļoti negatīvu faktoru abu valstu attiecībās. Reitingu aģentūras jau ir reaģējušas uz notiekošo, samazinot abu valstu kredītreitingus. Tā, piemēram, “Fitch Ratings” ir devis negatīvu prognozi Azerbaidžānas valsts naftas ražotājam SOCAR, bet Armēnijas valsts obligāciju reitings samazināts līdz B+ atzīmei.

Svarīgākajiem faktoriem ir liela nozīme, un jāņem vērā, ka kara laikā abām valstīm būs jārēķinās gan ar cilvēku zaudējumu (šis fakts pats par sevi ir traģēdija), gan arī ar dažādām negatīvām sekām gan finanšu, gan ekonomikas jomā. Taisnības labad jābilst, ka investori kara laikā liek likmes nevis uz kādu no valstīm, bet gan pret Armēniju un pret Azerbaidžānu. Ir skaidrs, ka karš dārgi maksās visiem. Un tirgus to apzinās.