Iekšlietu ministrs: Latvijā nav profesionālas krīžu vadības sistēmas (1)

Ģirģens kritizēja valdības lēmumu neatbalstīt Operatīvās vadības centra izveidi. IeM bija atradusi ēku centram, taču centra izveidei nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 11 miljoni eiro.

"Es uzskatu, ka iekšējā drošība nav laimes spēle. Civilā aizsardzība arī nav tāda ierēdņu sanākšana vai pastrādāšana attālināti darba grupā," paziņoja ministrs.

Patlaban ar Covid-19 izraisīto krīzi tiekot veikts liels darba apjoms, taču

iesaistītajiem speciālistiem būtu jāatrodas "zem viena jumta", lai izstrādātu krīžu pārvarēšanas plānus,

plānotu materiālās rezerves un veiktu citus pienākumus, uzskata politiķis.

"Tādā gadījumā šie speciālisti sagatavotu konkrētu risinājumu konkrētai krīzei, neatkarīgi no tā, vai ir klimata, slimības vai drošības izraisīta krīze. Šie cilvēki atnāktu uz Ministru kabinetu ar šādu plānu un politiķi varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. Patlaban mums profesionālas krīžu vadības sistēmas Latvijā nav. Tagad ir vienkārši institūcijas, kuras strādā un mācās no kļūdām," paziņoja ministrs.

Ģirģens vērsa uzmanību, ka uz Covid-19 pandēmijas līmeni "tiks izaudzināti" atsevišķi eksperti, taču būtu jānodrošina pēctecība un zināšanu uzkrāšana. "Pēc Covid-19 krīzes šie cilvēki izklīdīs līdz nākamajai krīzes reizei un tad valsts atkal mēģinās saprast, kuri tad tie cilvēki bija," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka valdība augustā apstiprināja jauno Civilās aizsardzības plānu.

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem plānā minēta nepieciešamība pēc jau iepriekš aprakstītās Iekšlietu ministrijas ieceres par Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidošanu. Tas nozīmē, ka civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot minēto centru.

Paredzēts, ka šo centru vadītu Ministru prezidenta norīkota amatpersona no IeM. Centrs tiktu izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Centra uzdevumi būtu veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot minētā plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat centrs koordinētu veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegtu atbalstu valsts aizsardzības sistēmai.

Centrs arī koordinētu papildus resursu piesaisti, analizētu informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā. Tāpat centra uzdevums būtu koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu.