Kādā parastā 2017.gada augusta dienā, par pārsteigumu vietējiem iedzīvotājiem, Grenlandes teritoriālajos ūdeņos bez brīdinājuma iebrauca Ķīnas ledlauzis - tas ir tikai viens no arvien biežākiem gadījumiem, kad Arktikas ūdeņos negaidīti parādās pasaules lielvaru kuģi, tām arvien aktīvāk iesaistoties cīņā par kontroli pār Arktikas ūdens ceļiem un dabas resursiem, raksta aģentūra “Reuters”.
Krievija un Ķīna pēdējo gadu laikā sper arvien neatlaidīgākus soļus Arktikas virzienā, tādējādi izraisot satraukumu ASV. Pagājušajā gadā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ir pienācis brīdis arī ASV aktīvāk iestāties par Arktikas nākotni un nostiprināt savas pozīcijas kā Arktikas valstij.
Grenlande ir autonoma Dānijas teritorija, kas nozīmē, ka Grenlandes aizsardzības jautājumi ir Kopenhāgenas pārziņā.
Kopš 2006.gada reģistrēti vairāki gadījumi, kad citu valstu kuģi ierodas Grenlandes teritoriālajos ūdeņos, neievērojot attiecīgo protokolu. NATO sastāvā esošā Dānija un tās sabiedrotie Arktikā pēdējo gadu desmitu laikā centušies nodrošināt Grenlandei un Arktikas reģionam zema saspīlējuma teritorijas statusu.
Tomēr katrs incidents ar negaidītām citu valstu kuģu vizītēm šos centienus sarežģī.
Galvenā problēma ir tā, ka ir grūti saprast, kas tieši Grenlandē un tās piekrastē notiek. Grenlandes piekraste ir 44 000 kilometru gara, lielāko daļu salas sedz sniegs un ledus, bet ziemas mēnešos Grenlande atrodas gandrīz pilnīgā tumsā.
Grenlandei ir stratēģiska nozīme. Grenlandes pilsētiņā Kvanākā izvietota ASV Gaisa spēku bāze, kas ir vistālāk uz ziemeļiem esošā ASV militārā bāze. Kvanāka ir viena no dažām vietām pasaulē, kas redzama no satelītiem, kuru orbīta šķērso zemes polus, - Kvanākā iegūtajai informācijai ir būtiska loma laikapstākļu prognozēšanai, kā arī klimata pārmaiņu pētījumos un dažādu glābšanas misiju plānošanā un īstenošanā. Savukārt ASV Gaisa spēku bāzē izvietotais sensoru tīkls ir būtiska sastāvdaļa kosmosa novērošanā, jo tur izvietota arī raķešu uzbrukuma agrīnās brīdināšanas sistēma.