Spānijas valdība iztur neuzticības balsojumu

Pēc debatēm divu dienu garumā neuzticības izteikšanu atbalstīja tikai 52 deputāti no galēji labējās populistu partijas "Vox" ("Balss").

Pārējie 298 deputāti balsoja pret, tostarp opozīcijā esošās konservatīvās Tautas partijas (PP) deputāti.

PP līderis Pablo Kasado iepriekš paziņoja, ka PP 88 deputāti balsos pret neuzticības izteikšanu, jo tas ir tīrs populisms.

"Mēs balsosim "nē", jo mēs sakām nē sašķeltībai, ko jūs mēģināt panākt, nē polarizācijai, kas jums nepieciešama," debatēs parlamentā paziņoja Kasado, distancējoties no "Vox" līdera Santjago Abaskala.

Neuzticības balsojums radīja spiedienu uz PP, kam bija jāizvēlas starp balsošanu pret, tādejādi saglabājot distanci ar galēji labējiem, un atturēšanos, saglabājot mieru ar "Vox" elektorātu.

"Vox" 2014.gadā nodibināja bijušie PP biedri un kopš tā laika partija pakāpeniski atņēmusi vēlētājus PP.

Kasado apsūdzēja "Vox", kas ir trešā lielākā partija Spānijas parlamentā, par kreisās valdības glābšanu, jo "Vox" stingrā nostāja apvienos kreiso koalīciju.

Kasado nodēvēja PP par vienīgo ticamo alternatīvu, bet uzsvēra, ka ciena "Vox" vēlētājus, kuri "nav pelnījuši tikt izmantoti stratēģijā", kas mazina izredzes konservatīvajiem tikt pie varas.

Situācija ir sarežģīta PP, kas ar "Vox" atbalstu turas pie varas vairākos reģionos, tostarp Madridē un Andalūzijā.

Trešdien - debašu pirmajā dienā - Abaskals kritizēja Sančesu par valdības reakciju uz pandēmiju, kas laupījusi dzīvību vairāk nekā 34 000 cilvēku, kamēr inficējušies jau vairāk nekā miljons, kas ir lielākais skaists Eiropas Savienībā (ES).

"Parādiet man vienu valsti, kas šajā krīzē rīkojusies sliktāk," sacīja Abaskals, vēršoties pie Sančesa.

Spānijā šis ir piektais neuzticības balsojums kopš demokrātijas atjaunošanas 1976.gadā.

Pēdējo reizi neuzticības izteikšana Spānijas parlamentā tika apspriesta pēc milzīgā korupcijas skandāla 2018.gada jūnijā. Toreiz to ierosināja Sociālistu partija, kas panāca PP premjerministra Marjano Rahoja valdības krišanu.

Rezultātā premjerministra krēslā sēdās Sančess, kas kopš janvāra vada kreisā spārna koalīciju, ko veido sociālisti un galēji kreisā partija "Podemos". Abas partijas kontrolē 155 no 350 vietām parlamentā.