Viņš bija drausmīgs skolā. Lēkāja pa galdiem un pazemoja skolotājus. Viņam par to ir kauns. Uz savu tēvu lūkojies ar bailēm, jo zinājis, kā miesā dzīst siksnas zilumi. Daudzi viņa sētas tipāži vairs nav starp dzīvajiem.
Raimonds Elbakjans: bērni ir jārada pēc 30. Es pārdzīvoju, ka man nav pilnvērtīga ģimene (2)
Narkomānus no pirmajiem basketbola mačiem Grīziņkalnā metis pāri žogam. Ir pagājusi desmitgade. Bez Ušakova gādības šāda vieta nebūtu tapusi, un nē, viņam nav bučojis rokas. Viņš katru dienu labo savas kļūdas. Arī tās, kuras lika būt nošķirtam no saviem bērniem. Viņam ir viens jautājums prezidentam, uz kuru atbildi nav dzirdējis, – kam mēs gatavojam mūsu jauniešus?
Viņš nav piemērs, viņš cenšas ar saviem darbiem tāds būt. Atklāta saruna ar "Ghetto Games" kustības līderi Raimondu Elbakjanu raidījumā “Rezervēts”. Lūk, ieskats sarunā par bērniem un "nesanākušo" ģimeni.
Armands Tripāns: Tu iedvesmo citu, bet kas tev pašam nav sanācis?
Raimonds Elbakjans: Man nav sanākušas attiecības, es ļoti agri izšķīros no savas bērnības pirmās mīlestības, ar kuru man kopīgi ir divi bērni - Adriana un Roberts. Man bērni piedzima 20 un 23 gadu vecumā. Divdesmit astoņos gados trešo reizi kļuvu par tēvu no citas meitenes. Es bērnus sāku just tikai tad, kad dēls sāka skolas gaitas. Tad bija pirmie zvani no skolotājām, direktores. Viņš man bija ļoti aktīvs. reiz negadījuma pēc viņš uzšļūca virsū gados esošai mūzikas skolotājai, kura paklupa un salauza gūžu. Dēls man mācījās ebreju skolā, un tur viss notiek stingri. Tad es sajutu bērnus, kad sāku risināt šīs lietas.
Divdesmit deviņos gados es sapratu un sajutu, ka man taču ir bērni!
"Es iesaku cilvēkiem, ja vien viņi nav ļoti prātīgi, bērnus radīt pēc 30 gadu vecuma. Apzinātā vecumā. Te pat nav stāsts par realizēšanos biznesā vai dzīvē. Lai nodzīvotu līdz 30 gadiem, cilvēkam kaut kādām prasmēm un dzīves pieredzei jau ir jābūt.
Un viņš vairs nav tik straujš un vairāk var pievērsties, kā arī klausīties, nevis mēģināt kaut ko vadīt. Es uzskatu, man bija ļoti agri bērni.
Armands Tripāns: Tu pārdzīvo, ka nav pilnvērtīga ģimene?
Raimonds Elbakjans: Jā, es ļoti pārdzīvoju vēl joprojām...
Armands Tripāns: Kurš vainīgs, tu?
Raimonds Elbakjans: Tehniski noteikti es. Ja mēs sākam runāt par ezotērikām un kā būtu jābūt, tad - nu jā, nesanāca.
Bet man ir prieks, ka man bērni ir piedzimuši mīlestībā.
Raidījumā “Rezervēts” – “savējo trešdienās” plkst. 22:00, kanālā 360TV.