Nauda ir, trūkst darbinieku: Kāpēc uz Covid-19 testiem veidojas garas rindas (10)

Pirms dažiem mēnešiem politiķi un epidemiologi aicināja sabiedrību būt aktīvākiem un veikt Covid-19 testus, pašu un citu drošības dēļ, jo piektdaļa Covid-19 slimnieku neizjūt nekādus simptomus – ne paaugstinātu temperatūru, ne kakla sāpes vai, piemēram, ožas un garšas zudumu. Tātad cilvēks var būt inficēts, arī pašam to nemaz nezinot.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, auga arī cilvēku vēlme un vajadzība pārbaudīties. Vēl vasarā vidēji uz Covid-19 analīžu nodošanas punktiem vienā dienā devās nedaudz vairāk par tūkstoti cilvēku, bet oktobrī testēto cilvēku skaits pieaudzis vairākas reizes, sasniedzot 4000 katru dienu.

Politiķi uzskata, ka tas esot optimāls testu daudzums, taču uz testiem veidojas garas rindas. Rīgā uz valsts apmaksātu Covid-19 testu var nākties gaidīt 5-8 dienas, Jēkabpilī un Valmierā – 10 dienas, bet Jelgavā visilgāk – 11 dienas. Privātās laboratorijās gaidīšanas laiks var būt īsāks.

Lai mazinātu garās rindas, pieņemts lēmums testus vairs neapmaksāt visiem un pacientus dalīt divās dažādās rindās.

Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins "Panorāmā"  skaidroja, ka testu reaģentu skaits un rezerves ir pietiekamas un reaģentu pietiktu pat vēl lielākai testēšanas jaudai. “Bet, protams, šeit jāpadomā, ka tie izmeklējumi nav nemaz tik lēti, un

valstij dienā tie izmeklējumi izmaksā ap 200 000 eiro.

Tā arī nav tik maza summa,” sacīja Ņikišins.

Pašos pandēmijas pirmsākumos, martā Covid-19 analīžu paņemšana un apstrāde mēnesī valstij izmaksāja nepilnu pusmiljonu eiro, bet kopš aprīļa katru mēnesi tam tērēti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Kopā līdz šim iztērēti vairāk nekā 11 miljoni,

neskaitot septembri un oktobri, kad testēšanās jauda ir pieaugusi vairākkārt. Datu par šiem rudens mēnešiem vēl nav.

Turklāt 11 miljonos arī nav iekļautas papildu izmaksas - Covid-19 zvanu centra darbinieku algas, telšu darbība, mājas vizītes.

Nacionālais veselības dienests skaidroja, ka naudu Covid-19 izmeklējumiem piešķir no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Beidzoties mēnesim, laboratorijas iesniedz pārskatu par veikto darbu, norādot testa veidu, skaitu un izmaksas. Šos datus pēc tam NVD apkopo un tālāk Ministru kabinets pieņem lēmumu par naudas izmaksām. Šādu kārtību atkārto katru mēnesi, un

uztraukumam, ka nauda izbeigusies, neesot pamata. Problēma ir darbinieku trūkumā.

Visos Covid-19 analīžu paraugu savākšanas punktos kopā patlaban strādā 100 medmāsas, katra no tām vienā dienā apkalpo vismaz 50 cilvēkus.

Brīvdienās medmāsu skaits laboratorijās ir mainīgs, taču krietni mazāks nekā darbdienās, tāpēc arī paņemto testu skaits sestdienās un svētdienās ierasti ir pat uz pusi mazāks. Arī laboratorijās pietrūkst darbinieku, kas paraugus apstrādā, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs sūdzas par pārslodzi, jo, pieaugot atklātajiem Covid-19 pozitīvajiem gadījumiem, aug arī kontaktpersonu skaits un daudz darba prasa infekcijas ķēžu un avotu noskaidrošana.

Tur šis darbs patlaban gulstas uz 36 epidemiologu un 24 sabiedrības veselības speciālistu pleciem, tātad kopā 60 cilvēki apzvana tūkstošiem citu cilvēku, un palīgā spiesti nākt arī darbinieki no citiem departamentiem.

“Ja mēs vēl gribam kāpināt testu skaitu, tad mums jādomā kaut kādi ceļi, kur mums dabūt to personālu.

Ja runājam tikai par paraugu paņemšanu, tur ir 100 medmāsas, bet visās laboratorijās arī iekšā strādā laboratorijas speciālisti, kuri testē tos paraugus, un šeit arī laboratorijas strādā diennakts režīmā un uz tādas izsīkuma robežas, lai nodrošinātu visu to ļoti lielo pieplūdumu. Pašlaik tie punkti strādā arī ārpus sava darba laika. Cilvēki paliek ilgāk. Cilvēki strādā virsstundas,” norādīja Niķišins.

Un tas savukārt radot tādas problēmas kā izdegšanas sindroms un vēl citas. Tuvāko divu nedēļu laikā plānots rūpīgi dalīt pacientus divās rindās, priekšroku dodot tiem, kuriem būs nosūtījums no ārsta. Tad šo divu nedēļu laikā analizēs, kā veidojas pieraksts un vai šādā veidā var atrisināt garo rindu problēmas.