Ārsti smagu lēmumu priekšā: Kā Covid-19 ietekmē veselības aprūpes pieejamību Latvijā? (15)

Rācenis sacīja, ka ārstu un mediķu darba ikdiena vienmēr ir bijusi saistīta ar paaugstinātas spriedzes apstākļiem, tomēr Covid-19 radījis papildu psihoemocionālos izaicinājumus un stresa situācijas - mediķiem jau ilgstoši jāievēro liela piesardzība, lai paši nesaslimtu, bet pacienti ne vienmēr saka patiesību par inficēšanās riskiem, turklāt vīrusa klātbūtne ietekmē arī citu slimību ārstēšanu. 

Par individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu slimnīcās patlaban neesot pamata sūdzēties, taču Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauda satraukumu, ka turpmāk par aizsarglīdzekļu sagādi vairs nerūpēsies Aizsardzības ministrija, bet gan slimnīcām tas būs jādara pašām, jo valsts šos izdevumus uzreiz neatmaksā.

Veselības ministrija slimnīcām ieteikusi veidot aizsarglīdzekļu uzkrājumus vismaz trim mēnešiem, taču Kalējs uzsvēra, ka tas saistīts ar lieliem izdevumiem, tāpēc vairums slimnīcu krājumus izveidojušas tikai aptuveni mēnesim. Slimnīcas rīkojas piesardzīgi, jo iepriekš ir bijusi situācija, kad tās tērē savus līdzekļus, bet valsts naudu atmaksā tikai pēc pusgada. 

Tehnoloģiju un medikamentu, ar ko varētu sniegt palīdzību saslimušajiem, valstī netrūkst, bet lielākā problēma ir palīdzības sniedzēji - slimnīcās ļoti trūkst mediķu,

atzina Rācenis. Problēmu vēl vairāk saasina gadījumi, kad mediķi saslimst vai tiem jāievēro pašizolācija pēc kontakta ar pacientu, kurš saslimis ar Covid-19. 

Kalējs pastāstīja, ka medicīnas personāla inficēšanās ar Covid-19 notiek lielākoties tāpēc, ka pacienti, ierodoties slimnīcā, apzināti vai neapzināti slēpj to, ka viņiem ir bijis kontakts ar kādu saslimušo. Šobrīd slimnīcās uzņem tikai tādus pacientus, kuriem ir veikts Covid-19 tests, taču ir gadījumi, kad pacientam tiek sniegta neatliekamā palīdzība, un tikai pēc tam atklājas, ka viņš ir inficēts ar Covid-19.

"Situācija ir diezgan dramatiska no tā viedokļa, ka to ārstu vietā, kas nespēj sniegt palīdzību, jo viņiem ir jāizolējas, jānāk citiem, un tur veidojas pārslodze," skaidroja Kalējs.

Slimnīcu biedrības vadītājs arī atzina, ka

visiem vairāk nekā 6000 Latvijas mediķu nav vienādas prasmes palīdzēt Covid-19 pacientiem.

Uzņemšanas un neatliekamās palīdzības mediķi ir visprasmīgākie, taču speciālisti, kuriem ar šo infekciju ikdienā ir mazāk saskares, ne vienmēr var labi pārzināt rīcības algoritmus.

Lai uzlabotu iespējas palīdzēt smagi slimajiem pacientiem, jau novembrī vai decembrī ar Eiropas finansiālu atbalstu paredzēts īstenot projektu, kura ietvaros esošie intensīvās terapijas ārsti apmācīs kolēģus no citām specialitātēm, lai viņi varētu strādāt intensīvajā terapijā, pastāstīja Rācenis.

Plānveida aprūpes ierobežošanai jau tagad jūtamas sekas

Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana un pacientu vilcināšanās vērsties ārstniecības iestādē jau tagad novedusi pie redzamām sekām. Kā vienkāršāko piemēru Kalējs minēja krūts vēža diagnostiku, kas tika atlikta trīs mēnešus. Atsaucoties uz onkologa Jāņa Eglīša ziņojumu, Kalējs norādīja:

"Jau tagad ir redzams, ka vairs nav "primāro vēžu", kuri ir mazāki par centimetru un ļoti viegli ārstējami,

un kuriem darbaspēju zudums ir daudz mazāks. Viņi jau nav samazinājušies!"

Rācenis piebalsoja, ka līdzīga tendence novērojama arī citos profilos, piemēram, vairāki nieru slimnieki, kuri ir hroniskā uzraudzībā un kuriem ir nepieciešama uzraudzība ik pa nedēļai vai mēnesim, ir aizgājuši bojā, jo ir baidījušies vērsties pēc palīdzības vai to darījuši novēloti. Tāpat viņš piebilda, ka tagad arvien vairāk pacientu izvēlas attālinātās konsultācijas. 

Covid-19 jau tagad ieviesis izmaiņas pacientu plūsmas organizēšanā, piemēram, hroniskie slimnieki tiek vesti uz reģionālajām slimnīcām, lai izvairītos no saskarsmes ar inficētajiem un atslogotu Rīgas slimnīcas. Taču reģionālajām slimnīcām jāturpina sniegt palīdzība arī "saviem" pacientiem, kas dzīvo reģionā, tādējādi arī tajās veidojas pārslodze. 

Pieaugot Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, situācija ar veselības aprūpes pakalpojumu klāsta pieejamību neizbēgami pasliktināsies.

Vispirms piepildīsies Infektoloģijas centrs, tad - Tuberkulozes un plaušu slimību centrs, tad Austrumu slimnīca un vienlaikus arī reģionu slimnīcas, sagaidāmo notikumu gaitu ieskicēja Rācenis: "Tas nozīmē, ka ikdienas pakalpojums netiek sniegts. Mūsu [Stradiņa slimnīcas] gadījumā tika pārprofilēta Uroloģijas nodaļa, pacienti tika pārvesti citur, un skaidrs, ka plānveida palīdzību nevarēja sniegt."

Pasliktināsies arī neatliekamās palīdzības pieejamība. Kā piemēru Kalējs minēja Daugavpils slimnīcu: "Desmit [Covid-19] pacientu ārstēšanai slimnīcā tiek mobilizēti visi resursi - anesteziologi, reanimatologi -, jo, ja tas ir smags pacients, ir vajadzīga ļoti būtiska aprūpe, līdz ar to šī aprūpe var tikt samazināta kādam citam pacientam, kuram varbūt tā nav tik nepieciešama." 

Konkrēta plāna brīdim, kad visas 250 aprūpes gultas, kas paredzētas Covid-19 pacientiem, būs pilnas, patlaban nav, atzina Kalējs. "Mēs zinām, kas ir jādara, lai ārstētu Covid-19 pacientus - kā viņi ir jāizolē, jāārstē, kādai jābūt ventilācijas sistēmai un ārsta apģērbam, un pieejai, bet tas viss prasa milzīgus resursus.

Ir tikai daļa slimnīcu, kuras ir nodrošinājušas atsevišķu telpu, māju, kur varētu izolēt šos pacientus, bet tāda situācija nav pārāk bieža pārējās slimnīcās."

 Ārsti smagu izvēļu priekšā

Lai gan Latvijā jau vairākus gadus pacienti tiek šķiroti pēc smaguma pakāpes un neatliekamības palīdzības nepieciešamības, Rācenis atzina, ka

Covid-19 pacientu gadījumā ārsti tiks nolikti daudz smagāku izvēļu priekšā. 

"Ja runa ir par situācijām, kurās nepieciešama plaušu ventilācija, tas ir šausmīgi smags jautājums. Mēs esam to apsprieduši, un mums ir ļoti grūti pateikt, ka to [intensīvo aprūpi] nevajadzētu darīt. Tā ir ļoti milzīga psihoemocionāla spriedze, ko noteikti nevajadzētu pieņemt vienam pašam ārstam. Tas ir jautājums, kas ir jāpieņem konsilija veidā," sacīja Rācenis. 

"Es domāju - ja mūsu sabiedrība nespēs ievērot nepieciešamos drošības pasākumus, tad diemžēl mēs tur nokļūsim. Es ļoti ceru, ka cilvēki to tomēr apjautīs.

Sajūta rodas tāda - kamēr ikvienam rados vai draugos nebūs kāds, kurš ir saslimis, smagi nokļuvis slimnīcā vai miris, tad tā izpratne nemaz neradīsies,"

atzina Rācenis. 

Kalējs gan piebilda, ka mediķiem un ārstiem jau pāris mēnešus tiekot nodrošināts bezmaksas psiholoģiskais atbalsts un iespēja saņemt konsultāciju, kā cīnīties ar pārslodzi un kā varētu risināt jautājumus ar pacientiem. "Diemžēl pacienti ir dažādi," atzina speciālists.

Vieni Covid-19 noliedz, citi meklē iespējas sev iegādāties plaušu ventilatoru

Rācenis atzina, ka ārstiem regulāri jāatbild uz jautājumiem, vai Covid patiešām eksistē, vai tas nav kāds izdomājums. Viņš pievienojās Austrumu slimnīcas uzņemšanas klīnikas vadītāja Alekseja Višņakova teiktajam - "ja jūs tam neticat, atnāciet uz reanimācijas nodaļu, kur šie smagie pacienti tiek ārstēti, un tad jūs redzēsiet, ka

tas patiešām eksistē un tas nav nekāds joks".

"Kad kāds pacients nomirst, tas ir ļoti smagi," sacīja Rācenis. Tomēr lielākajai daļai cilvēku īsti nav izpratnes, ko nozīmē nopietni saslimt, kamēr tas neskar pašu personīgi. "Izpratne rodas tad, kad nonāk tiešā saskarē. Kad cilvēks saslimst ar Covid-19 vai jebkuru citu slimību, viņam parādās pirmā simptomātika, tad viņš sāk satraukties un tad zeme brūk zem kājām," pārdomās dalījās Rācenis.

Pašu mediķu starpā Covid-19 noliegšana nav tik raksturīga, taču ārstu draugu un paziņu starpā ir daudz galējību, pastāstīja Kalējs. Viena daļa sabiedrības Covid-19 pilnībā noliedz, bet ir arī tādi, kuri jautā, vai varētu sev kaut kur nopirkt plaušu ventilatoru, lai gadījumā, ja saslims ar Covid-19, viņam būtu pašam savs ventilators.