Mediju ētikas padome noraida divas sūdzības par publikācijām Tukuma laikrakstā

Sūdzībā par autortiesību pārkāpumiem tās iesniedzējs bija pārmetis, ka NTZ izveidotas divas ziņas par sporta spēļu norisi un to rezultātiem, kuras esot bijušas pilnībā pārpublicētas no citiem medijiem bez atsaucēm uz konkrētajiem informācijas avotiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tā ir intelektuālā īpašuma zādzība un autortiesību pārkāpums, turklāt par minēto faktu Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Atbildot uz iesniegto sūdzību, NTZ norādīja, ka nepiekrīt sūdzībā norādītajam, jo viena no publikācijām tapusi pēc publiski pieejamas informācijas apkopošanas, savukārt otrā ziņā atspoguļota laikraksta autores, kura apmeklēja konkrētās spēles, fiksētā informācija par faktiem - sporta spēļu rezultātiem.

Kā secinājusi Ētikas padome, sūdzībā norādītajās publikācijās pamatā atspoguļoti sporta spēļu un citu sporta pasākumu norise un rezultāti, kam nepiemīt oriģināldarba pazīmes, piemēram, tā nebija pēcspēles intervija ar spēlētājiem, sportistiem vai treneriem. Tādēļ šādas informācijas publicēšana, pat ja vairākos avotos tā ir sakritīga, nevar tikt uzskatīta par autortiesību pārkāpumu.

Ētikas padome bija saņēmusi arī Nacionālās elektroniski plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sūdzību par NTZ žurnālistes rīcību, publicējot rakstu, kurā ticis uzsvērts, ka lielāko daļu no mediju atbalstam paredzētajiem līdzekļiem saņem NEPLP, televīziju saturs netiekot vērtēts, kā rezultātā tās izplatot deģenerējošu saturu par valsts naudu un piesārņojot informatīvo telpu.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka laikrakstā iekļauta nepatiesa informācija, tomēr Ētikas padome uzsvēra, ka minētais bija viedokļa raksts, ikvienam cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un to nav iespējams pakļaut patiesības pārbaudei. Ētikas padomes ieskatā, katru personas izteikumu nav vēlams pavērst tā, lai to varētu uzskatīt par nepatiesas informācijas publicēšanu, turklāt sūdzībā norādītajā rakstā bija iekļauts pie Valsts prezidenta par mediju politikas jautājumiem notikušās diskusijas atreferējums.

Ētikas padomē skaidroja, - gadījumā, ja par kādu personu vai organizāciju viedoklī paustas nepamatotas, godu un cieņu aizskarošas vai neslavu ceļošas ziņas, aizskartajai personai ir tiesības vērsties pret aizskārēju, izmantojot civiltiesiskos instrumentus. Tomēr Ētikas padomei vērtējumu sniedzot atbilstoši mediju ētikas principiem, tā nekonstatēja, ka konkrētajā situācijā būtu noticis biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums.

Latvijas Mediju ētikas padome ir dibināta 2018.gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 27 biedri, kuri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā.