/nginx/o/2020/10/25/13434895t1h6032.jpg)
Par aborta aizliegumiem ir runāts daudz ne tikai baznīcās, bet arī sekulārajā publiskajā telpā. Tepat Rīgā ir rīkotas neskaitāmas kristīgo organizāciju un entuziastu instalācijas, kurās uz ietvēm un laukumos tika savietoti it kā iznīcinātu bērnu ķermenīši, lai parādītu, cik nekrietni nogalināt nedzimušu bērnu tikai tāpēc, ka māte to nevēlas laist pasaulē.
Skaidrs, ka visas šīs akcijas bija paredzētas tikai nākamajai mātei. Viņu nosodot. Tēva šajās debatēs nekad nav. Viņš nepiedalās un neeksistē. Šo savādību nespēju saprast. Kā tad tā? Bērnu sarūpē divi cilvēki - vīrietis un sieviete, taču atbildība par tuvības sekām jāuzņemas tikai viņai vienai pašai? Kur palicis tēvs? Kāpēc viņam nav jāuzņemas atbildība? Tagad, kad Polijas parlaments atkal sāk „piegriezt pogas“ un aizliegt polietēm veikt abortu, joprojām nekas netiek runāts par tēva atbildību nedzimušā bērna priekšā. Vai tas ir vistas aklums, kas neļauj saskatīt, ka bērnu rada divi pieauguši cilvēki, nevis tikai viena persona? Vai tā ir ietiepīgā puritāņu grūtgalvība uzskatīt, ka vīrietis nekad ne par ko neatbild? Tikai „sēj savu sēklu“, kur un kā vēlas, bet par sekām jāatbild vienīgi sievietei? Vai tas ir godīgi? Nē, nav nedz godīgi, nedz taisnīgi, nedz tikumīgi.
/nginx/o/2018/08/13/11192861t1h743d.jpg)