Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Jau divus gadus nav datu par tuberkulozes gadījumu skaitu valstī (2)

Plaušu rentgens. Ilustratīvs foto
Plaušu rentgens. Ilustratīvs foto Foto: Shutterstock

Jau kopš 2017.gada mediķiem nav pieejami kopējie dati par tuberkulozes gadījumu skaitu valstī, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības diskusijā atklāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra Multirezistentās tuberkulozes nodaļas vadītāja Līga Kukša.

Viņa uzsvēra, ka šie dati ir vajadzīgi ne tikai kopējās situācijas salīdzināšanai ar citām valstīm Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kontekstā, bet arī ikdienas darbam mediķiem. Tāpat dati ir vajadzīgi uzraudzībai ne tikai jau esošajiem pacientiem, bet arī risku grupu, atsevišķu reģionu vai vecuma grupu saslimstības novēršanai un kontrolei.

Kā diskusijā skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa, tuberkulozes gadījumā slimnieks ir jānovēro ilgāk, līdz ar to ir grūtāk izveidot apkopotus datus. "Kopš pie SPKC nav individualizēti dati, mums nav iespējas dot skaidru statistiku par jauno gadījumu skaitu," atzīmēja Dimiņa, piebilstot, ka centra rīcībā tomēr ir no ārstniecības iestādēm saņemto steidzamo paziņojumu skaits.

Vadoties pēc šo paziņojumu skaita, SPKC konstatējis, ka pēdējos gados to kopskaits ir krities, kas liecina par samazinājuma tendenci. Tomēr, kopš Covid-19 parādīšanās šo paziņojumu skaits ir sarucis daudz ievērojamākā tempā - kopumā par 25%. "Mums visu laiku bija samazinājuma tendence, bet tas nav vienīgais skaidrojums, jo 25% ir pārāk liels samazinājums, lai tas būtu tikai tāpēc, ka samazinās gadījumu skaits," skaidroja Dimiņa.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vecākā eksperte Anita Segliņa diskusijā norādīja, ka šobrīd tiek risināts jautājums par datu apkopošanu, turklāt attiecīgie grozījumi, kas ļautu šos datus apkopot un izmantot mediķu darbā, jau tiek skatīti Saeimā. Kā diskusijā norādīja Dimiņa, šādi dati jau patlaban ir, tomēr tie ir anonīmi, tos nevar pārbaudīt un līdz ar to tos arī ir grūtāk izmantot.

Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule savukārt atklāja, ka šogad stacionāros reģistrēti 14 tuberkulozes slimnieku nāves gadījumi. Vadoties pēc viņas paustā, šie pacienti stacionārā miruši ātri, jo slimība tikusi atklāta vēlu.

Kā klāstīja PVO pārstāvis Latvijā Uldis Mitenbergs, kopš Covid-19 parādīšanās pazeminājums diagnostikas apmērā ir no 25% līdz 50%, kas, pēc organizācijas aplēsēm, pasaulē varētu izraisīt no 200 000 līdz 400 000 papildu nāvju.

Kā ziņots, tuberkuloze speciālisti vērš uzmanību, ka jauno diagnosticēto tuberkulozes gadījumu īpatsvars ir sarucis vidēji par 20% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tāpat pieaudzis to pacietu skaits, kuriem tuberkuloze tiek diagnosticēta ar smagām, ielaistām slimības formām.

Speciālisti skaidro, ka šīs tendences varētu būt saistītas ar to, ka daļa tuberkuloze pacientu nemaz nav nonākuši līdz plaušu speciālistiem, lai saņemtu palīdzību, tāpat arī daļa pacientu vēršas pie speciālistiem novēloti, kad slimība ir smagi ielaista. Speciālisti uzskata, ka daļēji šādas izmaiņas varētu būt saistītas ar Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz tuberkulozes kontroles un veselības aprūpes sistēmu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu