Autobusa šoferis cer uz taisnu tiesu lietā par neredzama velobraucēja notriekšanu (16)

Velobraucējs, kurš pa ceļu brauca alkohola reibumā, ar dažādām traumām tika nogādāts slimnīcā un izveseļojās. Autobusa šoferis atgriezās darbā, taču pēc laika bija spiests no tā aiziet. Tagad viņš saņēmis arī tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru atzīts par vainīgo šajā negadījumā. Andris uzskata, ka nepamatoti, un ir gatavs lēmumu apstrīdēt, vēsta raidījums "Degpunktā".

Liktenīga Andrim kļuva diena pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ar 10.maršruta autobusu Mārupes apkaimē pie pieturas "Vētras" viņš nepamanīja velosipēdistu un uztriecās viņam tieši virsū.

"Brauca divi velosipēdisti. Vīrs ar sievu. Pēc pasākuma apmeklēšanas Mārupē alkohola reibumā. Sievai bija sarkans lukturītis, to ļoti labi varēja redzēt uz ceļa. Veicot apdzīšanas manevru, sadūros ar otru velosipēdistu, kurš brauca pa priekšu, kuram nebija ne atstarojošas vestes, ne gaismas lukturu, ne atstarotāja. Vadot pilsētas pasažieru autobusu ar ieslēgtām gaismām, neapgaismoti priekšmeti uz ceļa nav redzami," stāsta bijušais autobusa šoferis Andris.

Tika izsaukti mediķi, kas cietušo nogādāja slimnīcā. Pāris dienas vēlāk Andris devās vīrieti apraudzīt. Cietušajam bija dažādi lūzumi, kā arī spēcīgs galvas sasitums. Paveicies vien ar to, ka atsities bija pret autobusa stiklu, kas amortizēja triecienu, nevis metālu.

Ievainojumi bija nopietni, bet lūzumi ar laiku sadzija. Andris nākamos gadus staigāja pa tiesas zālēm, līdz beidzot pastā saņēma, viņaprāt, negodīgu spriedumu, kurā viņu atzina par vainīgu kā noziedzīgā pašpaļāvībā autobusu vadījušu šoferi, kas uzbraucis virsū mazāk aizsargātam satiksmes dalībniekam. Andris nosacīti notiesāts uz diviem gadiem, kā arī viņam atņemtas vadītāja tiesības uz trim gadiem.

Vīrietis stāsta, ka dzīve pēc soda piespriešanas krietni mainījās. Viņš bija spiests aiziet no darba, jo nebija iespējams strādāt – visu gadu stresa līmenis esot bijis pārlieku augsts, par viņu arī ņirgājušies.

Apsūdzētais ir gatavs cīnīties, lai pierādītu savu nevainību, taču iespējas ir teju izsmeltas. Zvērināts advokāts Jānis Mucenieks, apskatot lietas materiālus, aicina Andri nepadoties.

"No vienas puses lieta ir izskatīta trijās instancēs. Tas, protams, ir jāņem vērā ikvienam, arī tam, kuram šis spriedums nepatīk. Taču, no otras puses skatoties, es šeit saskatu iespēju apsūdzētajam vērsties prokuratūrā saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, tikai, protams, šie te – jaunatklātie apstākļi – viņam ir attiecīgi jāatrod, jānofiksē un jāsniedz iekšā," iesaka advokāts.

Ir vairāki iemesli, kāpēc advokāts pieļauj iespēju, ka gala lēmums ir apstrīdams. Viens no tiem ir fakts, ka velosipēdists devās ceļā teju neredzams diennakts tumšajā laikā, ārpus apdzīvotas vietas, kur ir lielāks spēkratu ātrums, ar ko riteņbraucējam ir jārēķinās.

Velosipēda vadītājam nebija nedz ķiveres, nedz atstarotāja vai atstarojošas vestes, pretējā gadījumā tai jāparādoties lietas materiālos.

Jānis Mucenieks apsver domu, ka riteņbraucēja reibuma stāvoklis, iespējams, bijis augstāks, nekā vēlāk uzrādīja analīzes. Neliekas ticami, ka pēc vienas alus pudeles izdzeršanas, kā norādījis cietušais, velosipēda vadītājam būtu bijis tik daudz promiļu asinīs, kā uzrādījās.