Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Nākotnē cilvēki nestrādās naudas dēļ (44)

IT eksperta viedoklis
Foto: TietoEVRY

Kādas izmaiņas sabiedrībā atnesīs informācijas tehnoloģiju attīstība? Vai šīs tehnoloģijas apdraud mūsu privātumu un kā jaunajām tendencēm pielāgosies cilvēka ķermenis? Par šiem un citiem jautājumiem portālam TVNET interviju sniedza informācijas tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma TietoEVRY viceprezidents un mākslīgā intelekta jautājumu vadītājs Kristians Gutmans. Viņš būs arī viens no konferences "5G Techritory" dalībniekiem. "5G Techritory" norisināsies šī gada 11. un 12. novembrī, un tās tiešraides būs skatāmas arī TVNET

Es nesen Netflix noskatījos filmu «​Sociālā dilemma». Tajā tika pausts tāds diezgan skaudrs ziņojums – mūsdienu sociālo mediju industrija balstās uz cilvēku uzmanību kā pārdodamo preci. Vai jūs tam piekristu?

Uzmanība ir ļoti svarīgs cilvēku dzīves ikdienas elements. Mums obligāti dzīves laikā nevajag piedzīvot daudz, taču mums ir svarīgi, lai tās pieredzes, kuras mēs piedzīvojam, justos piepildītas, un to var panākt tikai tad, ja cilvēks ir uz šīm pieredzēm fokusējies. Turklāt piepildījuma sajūtu mēs varam iegūt arī no mazām lietām. Mums obligāti nevajag doties tālos ceļojumos.

Atbildot uz jautājumu par sociālajiem medijiem un cilvēku uzmanību kā pārdodamo preci, es domāju, ka tam varētu piekrist. Tomēr tā noteikti nav vienīgā lieta, kuru sociālie mediji pārdod. Nepieciešamība piesaistīt uzmanību nav nekas jauns, un ar to saskaras cilvēki dažādās sfērās – uzņēmējdarbībā, žurnālistikā un citur.

Kādu jūs redzat IT tehnoloģiju attīstību nākotnē? Vai uzskatāt, ka mēs zaudēsim vēl vairāk privātuma?

Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, kuru atkal ir padarījusi aktuālu Covid-19 pandēmija. Daudzas pasaules valdības ir izlēmušas: lai gan tehnoloģijas būtu spēcīgs instruments slimības izplatības ierobežošanai, privātuma ievērošana tomēr ir daudz svarīgāka.

Šeit gan izkristalizējas cita problēma – privātums tiek nodrošināts, bet uz tā pamata tehnoloģijas zaudē savu spēku. Respektīvi – tās vairs tik efektīvi nepilda to funkciju, kuru tām ir paredzēts pildīt. Tāpēc daudzu pasaules valdību un arī ekspertu līmeņa diskusijās tiek mēģināts rast atbildi uz jautājumu – kur mums novilkt robežu starp tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā un privātuma nodrošināšanu? Piemēram, es nesen biju ciemos pie Zviedrijas karaļa un karalienes un mēs spriedām par tehnoloģiju, kura ļautu noteikt cilvēkus ar mērķi tīmeklī nerādīt bērniem to vecumam nepiemērotu informāciju. Tomēr šādas tehnoloģijas ieviešana nozīmētu dot papildu varu valdībām, policijai un izmeklēšanas aģentūrām, kura potenciāli varētu arī tikt izmantota, lai izspiegotu sabiedrību.

Foto: pixabay.com

Es kopumā uzskatu, ka IT attīstība palielina novērošanas spēju un ļauj labāk paredzēt cilvēku uzvedību. Eiropas līmenī mēs ļoti cenšamies, lai tehnoloģijas netiktu izmantotas šādos nolūkos, taču ir pasaulē tādas valstis kā Ķīna, Krievija un citas, kuras noteikti būs ieinteresētas attīstīt IT lietojumu arī novērošanas laukā. Mēs no tā izbēgt nevaram, un man liekas, ka valdībām būs ļoti liels izaicinājums izstrādāt normas un regulējumus, kuri neļautu pārkāpt privātuma vērtības.

Vai jūs uzskatāt, ka valdībām vispār pietiek kapacitātes, lai ierobežotu tehnoloģiju izmantošanu ar mērķi novērot privātās dzīves?

Es domāju, ka ne. Viena lieta ir izstrādāt noteiktus regulējumus un likumus, bet pavisam cita – panākt, lai tie tiktu ievēroti. Parasti ir problēmas tieši saistībā ar otro uzdevumu, jo valsts institūcijās bieži vien trūkst kvalificētu IT speciālistu. Parasti valsts sektors augstas raudzes IT speciālistiem nav pirmā izvēle darba vietai, un to nav arī daudz kopumā.

Pat ja valdībām būtu pieejamie cilvēkresursi, es tomēr uzskatu, ka efektīvas regulācijas nodrošināšanā būtu jāiesaistās arī sabiedrībai.

IT sektors tomēr ir ļoti sarežģīts, un tā pārvaldīšanai nepietiek ar tādām pašām metodēm, kuras ir vajadzīgas, lai veiktu organizētas un strukturētas darbības (piemēram, satiksmes plūsmu nodrošināšana). Informācija IT sektora ietvaros izplatās milzīgā ātrumā, un to ir praktiski neiespējami izsekot pat gudrākajiem no mums. Es vairāk atbalstītu pieeju, kuras ietvaros cilvēkiem tiek sniegti nepieciešamie instrumenti, lai tie paši varētu spēt sevi interneta vidē pasargāt un arī varētu izvēlēties, cik ļoti būt daļai no globālā tīmekļa.

Jūs iepriekš pieminējāt pašreizējo Covid-19 krīzi. Vai piekrītat, ka mēs vairs nekad nedzīvosim laikmetā, kurā cilvēku novērošana ar tehnoloģiju palīdzību būtu tik ierobežota kā līdz šim?

Es domāju, ka šajā sfērā mēs varam atgriezties pie agrākās situācijas un pat šo situāciju uzlabot. Mēs pagaidām vēl dzīvojam laikmetā, kurā novērošanas tehnoloģijas vēl ir bērnu autiņos, un tāpēc ir normāli, ka pastāv tendence eksperimentēt ar to lietojumiem. Esmu darbojies arī medicīnas laukā, un pagātnē arī šeit pastāvēja mazs regulācijas līmenis un teorētiski bija iespējams cilvēkam nodarīt lielu kaitējumu. Mūsdienās ārstiem ir nepieciešams iegūt īpašus sertifikātus un arī attiecīgo zinātniskās metodēs balstītu izglītību. Nonākšana līdz šīm atziņām prasīja daudzus neveiksmīgus eksperimentus. Es uzskatu, ka pakāpeniski IT lauks nonāks līdz kam līdzīgam – pastāvēs arvien vairāk regulējumu un arvien vairāk cilvēki liks tam pievērst uzmanību.

Es arī nedomāju, ka Covid-19 krīze IT privātuma sfērā ir likusi piedzīvot lielus zaudējumus, taču mēs nedrīkstam atslābt un ir nepieciešams par šiem jautājumiem palielināt izpratni dažādos forumos un sabiedrībā kopumā.

Runājot par regulāciju, atsevišķi eksperti ir pauduši viedokli, ka pagaidām populārā valsts pārvaldes forma – demokrātija ir nepietiekama, lai risinātu nākotnes izaicinājumus tehnoloģiju jomā. Vai šādam viedoklim varētu būt pamats?

Demokrātijas atšķiras. Piemēram, ir atšķirības starp kontinentālās Eiropas stila demokrātiju un ASV stila demokrātiju. Tomēr tām ir kopīgs tas, ka katram no indivīdiem ir iespējams izteikties un tapt sadzirdētam. Es tomēr pārstāvu viedokli, ka IT attīstība ļaus cilvēkiem tikt sadzirdētiem vēl vairāk. Jau tagad mēs atsevišķās valstīs varam lejuplādēt aplikāciju, ar kuras palīdzību piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā. Piemēram, IT ļauj valstu vadītājiem piegādāt informāciju par viedokli atsevišķos jautājumos pastāvīgi, nevis tikai vienu reizi četros gados.

Manuprāt, liela demokrātijas problēma pagaidām ir spēja izvēlēties pārstāvjus tikai pēc noteikta laika sprīža. Informācijas tehnoloģijas ļauj palielināt politiķa un vēlētāja savstarpējo saikni.

Vai tiešām vienmēr ir nepieciešams palielināt vēlētāja un politiķa savstarpējo saikni? Dažkārt tas noved pie tādas situācijas kā ASV, kur pie varas nāca Donalds Tramps. Varbūt mums tomēr vajadzētu lielāku varu dot sabiedrības izglītotākajam slānim?

Ļoti sarežģīts jautājums, un es vairāk paudīšu savu personīgo viedokli. Iespējams, būtu interesanti paeksperimentēt ar sistēmu, kurā katra vēlētāja balsij tiek piešķirts atšķirīgs svars. Piemēram, pilsoņi sākumā varētu izpildīt nelielu testu, kurā tiek pārbaudītas to pamatzināšanas par valsts politisko sistēmu un partiju, par kuru grasās balsot. Ja nu gadījumā šajā testā tiek uzrādīti ļoti vāji rezultāti, pilsoņa balss svars varētu tikt samazināts.

Foto: EPA/Scanpix

Iespējams, ka mēs arī varētu IT ļaut pieņemt atsevišķus lēmumus mūsu vietā. Iespējams, ka tas varētu palīdzēt noteikt, par kuru partiju mums balsot.

Vai, jūsuprāt, IT var arī spēt sajust tādas pašas emocijas kā cilvēks?

Emocijas un lēmumu pieņemšana, kura ņem vērā cilvēcīgos faktorus, ir daļa no IT attīstības. Es neteiktu, ka iemācīt šādām tehnoloģijām sajust emocijas ir kaut kas nereāls. Jau pašreizējie algoritmi, kurus izmanto Amazon un citas tīmeklī atrodamās tirdzniecības platformas, ņem vērā cilvēka uzvedību un izceļ preces un pakalpojumus, kuri tam potenciāli varētu interesēt.

Protams, ka pagaidām IT vēl īsti nespēj izjust tādas pašas emocijas kā mēs, bet tas noteikti paliek arvien labāks saistībā ar spēju noteikt cilvēka emocionālo stāvokli.

Tas man atgādina apokaliptiskus scenārijus, kad tehnoloģijas eventuāli kļūst labākas par cilvēkiem un varētu mēģināt mūs aizstāt.

Pastāv iespēja cilvēka darbības un emocijas ielikt datora programmas veidolā un pēc tam palielināt to jaudu. Tas mums ļauj sasniegt to, ko daudzi sauc par singularitāti.

Es domāju, ka tas ir neizbēgami un eventuāli notiks, taču tad ir jautājums – vai mēs spēsim kontrolēt kaut ko tādu, kas ir daudz spēcīgāks par mums pašiem.

Man uz to pagaidām nav atbildes, un daži pat teiktu, ka tas nav iespējams.

Kā ar cilvēku izvēli veikt augmentāciju – savu ķermeņa daļu aizstāšanu ar advancētākām tehnoloģijām? Kādas izmaiņas tā varētu atnest sabiedrībai?

Izmaiņas noteikti būs, un par šo jautājumu pastāv plašas diskusijas. Piemēram – vai cilvēkiem, kuri nevēlas veikt augmentāciju, vajadzētu saglabāt pieeju tādiem pašiem pakalpojumiem kā cilvēkiem, kuri to vēlas veikt. Tāpat arī ir liels jautājums par darba tirgu. Teiksim, daži cilvēki izvēlēsies iegādāties programmu, kura ļauj to galvā lejupielādēt valodu. Tiem tad automātiski būs priekšrocība salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri šādu programmu neiegādājas. Līdzīgu ētiskas dabas jautājumu ir daudz.

Vai varētu būt tā, ka šādas tehnoloģijas būs tikai bagātu cilvēku privilēģija un eventuāli palielinās plaisu starp turīgajiem un nabadzīgajiem sabiedrības slāņiem?

Domāju, ka eventuāli dzīvosim pasaulē, kurā ienākumi un finanses vairs nespēlēs lielu lomu. Agrāk nauda bija kā apliecinājums tam, ka tu esi nostrādājis kādu darbu un ieguvis tiesības iegādāties dzīvei nepieciešamās preces. Tomēr tagad visus tradicionālos darbus arvien vairāk dara mašīnas.

Visticamāk, ka nākotnē cilvēki vairs nestrādās tāpēc, lai nopelnītu naudu, un sadalījums bagātajos un nabagajos vienkārši neeksistēs.

Cits jautājums gan - kas notiks ar varas sadalījumu?

Ja nu tomēr nauda vēl arvien spēlēs būtisku lomu, tad potenciāli lielie tehnoloģiju uzņēmumi varētu iegūt milzīgu peļņu. Mēs jau to redzam pašlaik ar Google, Facebook un citiem. Interesanti ir tas, ka ir radīts algoritms, kurš ļauj paredzēt, ko patērētājs nopirks, vēl pirms tas ieies interneta veikalā. Informācija par šo preci tiek iepriekš atsūtīta epastā vai kur citur.

Ja mēs visu rezumējam, kāda varētu būt nākotnes pasaule tehnoloģiju jomā?

Es piederu mākslīgā intelekta optimistu nometnei. Cilvēce pārsvarā izmanto tehnoloģijas, lai padarītu savu dzīvi labāku – medicīnā, transportā un citur. Es domāju, ka šī tendence saglabāsies un jaunās tehnoloģijas ievedīs cilvēci jaunā attīstības fāzē. Tās palīdzēs atrisināt tādas lielas problēmas kā vēzis un citas pagaidām neārstējamas slimības. Tāpat arī nākotnē mēs noteikti ceļosim uz Marsu. Kopumā es teiktu, ka nākotne ir gaiša.

Foto: Publicitātes foto
Svarīgākais
Uz augšu