Uzņēmēji un mākslinieki pie Saeimas protestē pret nodokļu izmaiņām (5)

Piketā piedalījās lauksaimnieki, zvejnieki un to atbalstītāji, reģionu pašvaldību pārstāvji, kā arī radošās personas.

Piketētājiem rokās bija plakāti ar tekstiem "Valdība ir toksiska", "Laukos arī dzīvo cilvēki", "SOS Latvijai", kā arī kariķēti plakāti ar uzrakstiem "Atdod", "Sabradā mazos uzņēmējus", "Nevajadzīgo profesiju apraksts: mākslinieks, zemnieks, frizieris, amatnieks, rakstnieks, auklīte...". Tāpat piketētājiem bija tukši gleznu rāmji, kas uzrunās tika nodēvēti par "Tukšo gleznu galeriju".

Piketētāji skandēja saukļus: "Ko nenobeidz Covid, to nobeidz valdība", "Ļaujiet mums strādāt!", "Atdod karoti!", "Ļaujiet mazajam biznesam strādāt!". Tāpat piketā izskanējavaldībai un Saeimai veltīti svilpieni.

Atbalstu piketētājiem uzrunās pauda Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padomes vadītāja Lienīte Caune, Latvijas Zaļā partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, LZP valdes loceklis Pēteris Dimants, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis un vairāki lauksaimnieki un reģionu pašvaldību pārstāvji, kuri uzrunās vērsās pie valdības un Saeimas ar aicinājumiem pārstrādāt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu.

Savukārt radošās personas piketā ar uzrunām pārstāvēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins un Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, abiem izceļot latviešu tēlnieka, Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriālā ansambļa autora Kārļa Zāles dzimšanas dienu, kas ir 28.oktobrī. Tostarp Dobčins norādīja, ja esošajā versijā tiks atbalstīts Saeimā iesniegtais budžeta likumprojekts, šādi darbi nevarēs tapt.

Jau ziņots, ka Saeimas ārkārtas sēdē trešdien pirmajā lasījumā sāks vērtēt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

No nākamā gada 1.janvāra VSAOI likme plānota 34,09%. Līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ietverti 2021.gada valsts budžeta paketē, no šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņēmēji vispārējā gadījumā.

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai no minimālās algas.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% VSAOI un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiks samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.