Banku analītiķi Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē 4-4,7% apmērā

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt samazinājies par apmēram 4%.

Vienlaikus viņa minēja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - Latvijas ekonomika, visticamāk, piedzīvojusi ļoti strauju kāpumu, atgūstot lielu daļu no gada pirmajā pusē zaudētā. Salīdzinājumā ar otro ceturksni Latvijas IKP varētu būt audzis par apmēram 6%.

"Kāpums, visdrīzāk, būs novērojams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, kur pēc krīzes šoka notikusi strauja atgūšanās un jau pārsniegti iepriekšējā gada līmeņi. Straujš uzlabojums bijis arī apstrādes rūpniecībā, tomēr no 2019.gada līmeņiem, visticamāk, vēl trešajā ceturksnī atpalikām. Savukārt joprojām lielākais negatīvais devums gada izteiksmē, visdrīzāk, reģistrēts transportā un ar tūrismu saistītajās nozarēs, kur līdz pirms krīzes līmeņiem vēl tālu," skaidroja Zorgenfreija.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni varētu būt samazinājies par 4,5%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt pieaugums par 5,3%.

Viņš skaidroja, ka lielākais pieaugums gada laikā varētu būt lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pateicoties labajai graudu ražai. Tāpat ir labas cerības uz pieaugumu tirdzniecībā.

"Lielākajā daļā nozaru pievienotā vērtība ir samazinājusies. Viesnīcu un restorānu, atpūtas un izklaides nozarēs tās samazināšanās joprojām mērāma desmitos procentu, kaut arī daudz "maigāka" nekā otrajā ceturksnī. Par apmēram piekto daļu sarukusi transporta nozare, bet par desmito daļu - cita rūpniecība, jo ir saražots mazāk elektrības," minēja Strautiņš.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020.gada trešajā ceturksnī varētu būt bijis kritums par 4,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni.

"Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja lielāka vai mazāka optimisma zīmē, deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Tādēļ salīdzinot ar otro ceturksni redzēsim stabilu kāpumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs izdevies nodzēst daļu krituma, jo apstākļi joprojām bija pietiekami sarežģīti, lai spētu izlīdzinātu visas negatīvās sekas," sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš uzsvēra - tas, cik veiksmīgi būs izdevies atgūties, var būt izšķirīgi, lai pārciestu Covid-19 pandēmijas otro vilni, kas solās būt ilgstošāks par pirmo.

Gašpuitis minēja, ka lielākais kritums joprojām būs izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas un izklaides jomā, kā arī būtiska lejupslīde saglabājās tranzīta jomā.

"Visumā ir maz iespēju sagaidīt kādu izteiktu pozitīvu pārsteigumu, kaut pati atgūšanās jau vērtējama atzinīgi. Pozitīvākā virzība šajos mēnešos bija vērojama mazumtirdzniecībā. Iespējams, kāpums bija arī lauksaimniecībā, valsts pārvaldē," atzina Gašpuitis.

Centrālā statistikas pārvalde 2020.gada trešā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos ceturtdien, 29.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni bija 8,9% apmērā. Faktiskajās cenās Latvijas IKP 2020.gada otrajā ceturksnī bija 6,9 miljardu eiro apmērā.