Neiepriecinošas prognozes aviācijas nozarei: atgūšanās notiks vismaz līdz 2025. gada beigām (1)

Vēsture jau iepriekš ir pierādījusi, ka pēc lielākiem satricinājumiem pasažieru plūsmas atjaunošanās pirmskrīzes apjomos notiek ļoti ilgi. “Standard & Poors” analītiķis Filips Begalijs norāda, ka pēc recesijas, kas beidzās 2009. gadā, pasažieru skaitam bija nepieciešami pieci gadi, lai sasniegtu pirmskrīzes līmeni. Pat salīdzinoši maigā 2000. gada recesija ASV deva smagu triecienu aviācijas industrijai – toreiz ASV iekšējā tirgū pasažieru skaita atgūšana prasīja četrus gadus.

“Jebkāda veida recesijas ir ļoti smagas aviācijas industrijai. Lidsabiedrības ir ļoti atkarīgas no ekonomiskās izaugsmes. Jā, vēsture jau sen ir pierādījusi, ka aviācijā krīze beidzas vairākus gadus vēlāk nekā krīze ekonomikā,” saka Begalijs.

Pandēmija ir cits stāsts – tā ir radījusi smagas ekonomiskās sekas visā pasaulē, miljoniem cilvēku zaudējot darbu. Līdz ar to tiek tērēti iekrājumi, kas citādi būtu tērēti, iespējams, arī ceļojot. Vēl sliktāka situācija ir saistībā ar biznesa ceļojumiem.

Iepriekš daudzu kompāniju darbs bija atkarīgs no dažādiem komandējumiem un kontaktiem ārzemēs. Tagad, pandēmijas laikā, arvien vairāk uzņēmumi ar saviem partneriem tiekas attālināti – attālināti pārrunā biznesu un paraksta arī dokumentus. Līdz ar to ceļot no vienas vietas uz otru vienkārši nav nepieciešamības.

“Komandējumi lidsabiedrībām ir īpašs segments, kas cieš vissmagāk, un tam attiecīgi vajag daudz vairāk laika, lai atgūtos. Nākamais gads, nedomāju, ka būs ievērojami labāks par šo, bet 2022. gadā gan mēs varētu redzēt, ka sāks atgūties arī tās ekonomikas nozares, kas 2020.-21. gadā būs cietušas visvairāk,” norāda eksperts Ādams Sakss.

Viņš piebilst, ka par atgūšanos varētu runāt vien nākamā gada beigās, un aviācijas nozarē tas nozīmēs, ka būs nepieciešami vismaz četri gadi –

līdz 2025. gada beigām, kad tūrisma nozare varētu atgūt 2019. gada apjomus. Savukārt biznesa ceļojumu jomā tas varētu notikt vien 2026. gada beigās.

Šāda mēroga krīzes pasaules vēsturē vēl nav pieredzētas. Pēdējo reizi globāla pandēmija plosījās pirms 100 gadiem – no 1918. līdz 1920. gadam, kad pēc Pirmā pasaules kara beigām pasaule saskārās ar Spāņu gripas pandēmiju. Tomēr jāņem vērā, ka tolaik ceļošanas iespējas bija nesalīdzināmi ierobežotākas, nekā tās ir mūsdienās.

2003. gadā triecienu aviācijas nozarei deva SARS krīze, kas ietekmēja Āzijas tirgu, un it īpaši – Honkongu. Tomēr, tā kā vīrusu izdevās ierobežot tikai Āzijas reģionā, uz globālo ekonomiku šī slimība ietekmi neatstāja, un arī aviācijas nozare spēja atgūties ātri – tam bija vajadzīgi vien seši mēneši kopš pēdējo ierobežojumu atcelšanas beigām.

Ar ko rēķināties lidsabiedrībām un pasažieriem?

Zaudējumi, kas piedzīvoti, ir ļoti lieli. Taču ir zināmas cerības, ka, laikam ejot, beidzot tiks rasti efektīvi medikamenti un vakcīnas, kas ļaus cilvēcei dot prettriecienu Covid-19. Tas varētu notikt nākamajā gadā. Tomēr, pat ja arī izdodas gūt virsroku pār vīrusa izplatību un mazināt saslimušo skaitu, atdzīvināt ekonomiku, aviācijas nozare to jutīs vien vairākus gadus vēlāk, jo vispirms būs jādomā, kā tikt galā ar milzīgajiem parādiem.

Kas attiecas uz darba spēku – visā pasaulē lidsabiedrības ir atlaidušas no darba tūkstošiem darbinieku, lai kaut cik spētu saglabāt savu finansiālo stāvokli.

“Kompānijas kaut nelielu peļņu varētu saņemt vien 2021. gada beigās. Bet tas nenozīmēs, ka to finansiālais stāvoklis būs labs. Atgūšanās būs lēna. Ja arī, teiksim, 2022. gada sākumā izdosies atgriezties pie normālas dzīves, tad pasažieru skaitu uzreiz tas neietekmēs. Cilvēki lidos tikai tad, kad jutīsies droši. Un tas būs jāgaida vēl ilgus gadus,” noslēdz Begalijs.