Trampam vēlēšanas var arī maksāt brīvību (6)

Kā darbojas ASV prezidenta vēlēšanu sistēma?

Hiršs norāda, ka tā ir salīdzinoši sarežģīta, bet visa pamatā ir fakts, ka vēlētāji no katra štata ievēl elektorālo kolēģiju. Pēc tam elektori balso attiecīgi par to prezidentu, kuru ir izvēlējušies vēlētāji. Katram ASV štatam ir savs elektoru skaits, kas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Piemēram, blīvi apdzīvotajai Kalifornijai ir 55 elektori, bet mazapdzīvotajai Aļaskai tikai 3. Lai uzvarētu vēlēšanās, ir nepieciešams iegūt vismaz 270 elektoru balsis, un balsošana notiek pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas. Respektīvi – uzvarētājs iegūst visu un pretiniekam netiek atstāts nekas.

Elektorālā kolēģija sākotnēji bija iecerēta kā drošības spilvens pūļa varai. Doma ir tāda: ja nu gadījumā elektori saprot, ka vēlētāji nav izvēlējušies pareizi, tiem ir iespējams balsot atbilstoši saviem ieskatiem. Tomēr realitātē nekad nekas tāds nav noticis un parasti tiek izpildītas vēlētāju vēlmes.

Štatu politiskais sadalījums

Tradicionāli par vienu no divām ASV lielajām politiskajām partijām – republikāņiem balsojuši ir valsts dienvidu un vidienes štati. Savukārt par demokrātiem – abu piekrastu štati. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ir arī daudz svārstīgo štatu, kuri var nosliekt spēka līdzsvaru demokrātu vai republikāņu virzienā. Piemēram, pie tiem var pieskaitīt Floridu, Pensilvāniju, Viskonsīnu.

Hiršs skaidro, ka šāda sadalījuma pamatā ir pārsvarā ekonomika. Austrumu un Rietumu krasts ir ekonomiski attīstītākie un arī visurbanizētākie.

Savukārt dienvidi un vidiene ir tādi kā vairāk «lauku» štati. Šāds sadalījums rada atšķirības darbu veidos, kurus cilvēki strādā. Pirmajā gadījumā cilvēki vairāk strādā biznesa un finanšu sektoros un vairāk veic intelektuālo darbu, bet otrajā gadījumā galvenā nodarbošanās ir fizisks darbs – rūpniecība, lauksaimniecība u.tml. Šo sadalījumu papildina arī vēsturiskā pieredze, jo daži politiskie kandidāti ir bijuši veiksmīgāki par citiem un pārliecinājuši vairāk sliekties vienā vai otrā virzienā. Visbeidzot, svarīgs faktors ir arī migrācija un imigrantu daudzums konkrētajā štatā.

Kā Covid-19 krīze var ietekmēt Trampa pārvēlēšanas izredzes?

Nikers norāda, ka Trampam bija salīdzinoši lielas izredzes tikt pārvēlētam bez vērā ņemamas politiskas un ekonomiskas krīzes. Tomēr Covid-19 un viņa neapdomātā atbildes politika šādu krīzi ir izraisījuši. Tāpēc tagad daudz lielākas izredzes uzvarēt ir viņa konkurentam Džo Baidenam. Markusa piemetina, ka līdz Covid-19 sākumam ASV ekonomikai klājās pat ļoti labi – bezdarbs un nabadzība bija samazinājušies, bet algas bija cēlušās. Turklāt situācija bija labāka nekā Baraka Obamas laikā. Ir daudzi faktori, kuri bija to ietekmējuši, bet Trampa vēlētājam tie īsti nebija svarīgi. Tos vairāk interesēja esošie rādītāji.

Covid-19 ir arī ierobežojis Trampa spējas veikt plašas klātienes tikšanās ar saviem vēlētājiem un raisījis kritiku pavecu balto vīriešu vidū (tiem vecuma dēļ Covid-19 ir daudz bīstamāks), kuri veido lauvas tiesu no viņa elektorāta. Markusa piemetina, ka šeit svarīga ir arī Obamas laikā izveidotā veselības aprūpes sistēma «Obama care», kura daudziem amerikāņiem tagad būtu noderīga. Diemžēl Tramps neko nav īsti piedāvājis vietā.

Visbeidzot, Hiršs norāda, ka Covid-19 ir mobilizējis arī demokrātus un to atbalstītājus. Tie ir spējuši izmantot ASV notiekošo krīzi, lai parādītu Trampa īstenoto politiku ļoti sliktā gaismā. Piemēram, ir tikušas izveidotas vairākas reklāmas kampaņas, kuras vienkārši fokusējas uz to, ko Tramps pats ir pateicis. Izmantojot šo taktiku, demokrāti cenšas mobilizēt savus vēlētājus un mudināt tos iet balsot. Turklāt Tramps arī zaudējis unikālu iespēju izmantot savu saslimšanu ar Covid-19 kā atbalsta gūšanas iespēju. Neskatoties uz to, ka viņa padomnieki, ļoti iespējams, bija ieteikuši izmantot savu Covid-19 stāstu kā mācību, kuras rezultātā Tramps sapratis savas pieļautās politikas kļūdas, prezidents izvēlējies šim norādījumam nesekot, saka Hiršs.

Nikers gan piekrīt, ka daži vēlētāji paliks uzticīgi Trampam, neskatoties ne uz kādām viņa darbībām.

Vai statistika par Baidena izredzēm var būt kļūdaina?

Markusa norāda, ka pagājušajās vēlēšanās statistiķi par zemu novērtēja baltādaino strādnieku ietekmi pār vēlēšanu rezultātiem. Žurnāliste saka, ka pašlaik šī kļūda esot izlabota. Hiršs arī norāda, ka salīdzinājumā ar 2016. gada vēlēšanām Pensilvānijas, Mičiganas un Viskonsīnas štatā ir 5-9% Baidena pārsvars. Tradicionālajā republikāņu statā Teksasā Trampam ir tikai 1-2% pārsvars pār Baidenu.

Augstākās tiesas loma ASV vēlēšanās

Pirms Trampa saslimšanas ar Covid-19 ASV sabiedrību satricināja tiesneses Rūtas Bāderes Ginsburgas nāve, kura ļāva republikāņiem pārņemt kontroli pār Augstāko tiesu. Daudziem ekspertiem ir radušās bažas par Augstākās tiesas pašreizējo stāvokli, jo tā var spēlēt ārkārtīgi būtisku lomu kā neatkarīgs izšķīrējs vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas jautājumā.

Tas varētu būt īpaši aktuāli šogad, jo Covid-19 radītās pandēmijas dēļ liela daļa balsu tiks izsūtīta pa pastu. Tas savukārt nozīmē, ka potenciāli Tramps varētu pasludināt savu uzvaru vēlēšanās, pamatojoties tikai uz 3. novembra naktī iegūtajām balsīm (kuras pārsvarā būtu republikāņu). Tas varētu tikt darīts, neskatoties uz to, ka pārējās balsis liecinātu par Džo Baidena uzvaru. Tramps gluži vienkārši tās atteiktos atzīt, aizbildinoties ar bažām par krāpšanu.

Hiršs gan šajā kontekstā norāda, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, vai demokrāti spēs Kongresā iegūt gan augšpalātu, gan apakšpalātu (vēlēšanās, kuras notiek paralēli prezidenta vēlēšanām). Ja demokrāti uzvar arī šajā dimensijā, tad Trampam nav citas izvēles, kā savu amatu atstāt. Ja nu tomēr augšpalāta paliek republikāņu kontrolē, tad Tramps var mēģināt kaut kādā veidā varu saglabāt. Taču jāņem vērā tas, ka viņa prezidentūras termiņš beidzas 20. janvārī un pat tad, ja turpina notikt cīņa par varu, Kongresa apakšpalātas spīkere kļūst par prezidenta vietas izpildītāju (saskaņā ar ASV likumiem).

Trampa likmes vēlēšanu ietvaros

Hiršs atgādina, ka Trampam šajās vēlēšanās ir ļoti daudz ko zaudēt.

Pastāv risks, ka viņu varētu tiesāt un apcietināt par pārkāpumiem, kurus viņš ir veicis gan kā prezidents, gan arī vēlēšanu kampaņu laikā.

Politologs atgādina, ka viņš gadu desmitiem nav maksājis nodokļus un ir izmantojis vēlēšanu finansējumu, lai apmaksātu savus tiesu izdevumus. Tāpat arī Baltā nama saimnieks ir mēģinājis ietekmēt pret Krieviju vērsto izmeklēšanu. Turklāt risks ir arī Trampa bērniem, kurus viņš ir salicis sev izdevīgos amatos. Šo un citu iemeslu dēļ Tramps varētu mēģināt turēties pie varas ar visiem sev iespējamiem rīkiem, pauž politologs.

Kurš prezidents ir izdevīgākais Latvijai?

Visi eksperti piekrīt, ka Latvijai izdevīgāks būtu Džo Baidens. Nikers norāda, ka Baidens ir uzsvēris nepieciešamību ASV ārpolitiku veidot daudzpusīgo attiecību ietvaros, kas varētu nozīmēt to, ka viņš centīsies atjaunot Trampa laikā sagrautos tiltus ar starptautiskajiem sabiedrotajiem. Turklāt Baidens redz Krieviju kā draudu, kuram ir jāliek maksāt par agresīvas ārpolitikas veikšanu. Hiršs arī norāda, ka Baidens ir izteicies, ka palielināšot militāro klātbūtni Austrumeiropā. Tā ir krasa atšķirība no Trampa pieejas, kurš Krieviju vairāk redz kā sadarbības partneri. Visbeidzot, Baidens varētu turpināt izdarīt spiedienu sakārtot Latvijas finanšu sistēmu.

Tajā pašā laikā Markusa pauž, ka arī Trampa laikā Vašingtona no Latvijas novērsusies nebija. Par to liecinot viceprezidenta Maika Pensa vizīte, kuras ietvaros tika pausts, ka Baltijas valstu drošība ir ASV interesēs.

Šajā kontekstā viņai nedaudz iebilst Nikers, kurš norāda, ka vairāki apskatnieki ir izteikuši bažas, ka Trampa otrā termiņa laikā varētu notikt ASV izstāšanās no NATO.

Tādā gadījumā rastos jautājums par organizācijas pastāvēšanu kopumā. Turklāt Trampa plāns varētu būt spēcināt sadarbību ar Krieviju, lai vērstos pret Ķīnu.