"Krīzes adrenalīns" palīdz apjaust mūsu patiesās spējas

Jautāts, vai pirms Covid krīzes tika izskatīti scenāriji, kuros varētu notikt lielāka mēroga krīze, Simanovičs norāda, ka lielāko daļu biznesā veido darbs eksporta tirgos, tad regulāri tiek analizētas ekonomikas tendences un rādītāji gan Latvijas, gan arī starptautiskā līmenī.

“Lai arī jau 2019.gadā izskanēja pieņēmumi, ka Latvijai jāgatavojas jaunai krīzei, kas gan būs krietni mazāka nekā 2007.gada dižķibele, Covid-19 pandēmiju un tās mērogus tobrīd neviens pat īsti iedomāties nespēja. Arī Covid-19 uzliesmojumi Ķīnā sākotnēji tika skatīti vairāk kā viena atsevišķa spēlētāja problēmas, lai gan, ņemot vērā Ķīnas nozīmi globālajā ekonomikā, bija skaidrs, ka vīrusa uzliesmojums nepaliks bez sekām arī globālā līmenī,” saka Simanovičs.

“To, ka vīrusa izplatības un tā ierobežojošo pasākumu ietekme uz globālo ekonomiku būs tik visaptveroša un virknē Eiropas valstu arī paralizējoša, prognozēja vien retais. Arī Latvijā, kad tika konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi, pamatā ekonomisti tomēr prognozēja, ka ietekme būs īslaicīga un mūs gaida V veida ekonomikas attīstības scenārijs,” norāda Simanovičs.

Viņš piebilst, ka Latvijas ekonomikas sabremzēšanos skaidri varēja just apsaimniekotajās atkritumu plūsmās – kopš marta tās ir samazinājušās vidēji par 5-10%, pamatā tieši uz juridisko personu aktivitātes krituma rēķina. Mājsaimniecību segmentā radītais atkritumu apjoms ir nedaudz audzis, jo cilvēki vairāk laika pavada mājās, bet juridisko klientu segmentā kritums ir saglabājies arī rudenī.

“Arī mūsu eksporta tirgos kopš marta situācija bija kritiska un valdīja šoka stāvoklis gan pieprasījuma, gan cenu ziņā, jo ļoti liela daļa mūsu klientu bija dīkstāvē vai strādāja ļoti ierobežotā režīmā. Piemēram, mašīnbūves un autorūpniecības industrija veido ievērojamu daļu pieprasījumā pēc pārstrādātajām PET izejvielām, bet Rietumeiropā šī industrija uz vairākiem mēnešiem savu darbību bija būtiski ierobežojusi.

Tikai septembrī varējām vērot, ka otrreizējo izejvielu tirgi lēnām atgūstas un atjaunojas gan pieprasījums pēc pārstrādātām plastmasas izejvielām, gan arī stabilizējies cenu līmenis,” stāsta Simanovičs.

Runājot par to, kā Covid krīze ir skārusi uzņēmumu un kas kopumā ir mainījies tā darbībā kopš krīzes sākuma, Simanovičs atminas, ka 2020.gads uzņēmumam sākās ar ļoti veiksmīgiem rezultātiem tieši eksportā, kur bija augošs pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām.

“Pirmo šā gada ceturksni strādājām ar ļoti labiem rezultātiem, taču Covid-19 radītā dīkstāve lielā daļā Eiropas rūpniecības jau otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja arī mūsu rūpnīcu rezultātus, tostarp arī rentabilitāti. Vienlaikus šogad ar labām sekmēm esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu savākšanu un šķirošanu jaunos novados,” skaidro “Eco Baltia grupas” vadītājs.

“Tieši sabalansētā biznesa struktūra, kur esam spēcīgi gan eksportā, gan arī iekšējā tirgū, šajā krīzē ir izrādījusies mūsu veiksmes formula, kas ļauj mums krīzes laikā turpināt izaugsmi un attīstību,” tā Simanovičs.

Turklāt šis periods izmantots arī iekšējām izmaiņām un efektivitātes celšanai – ir veiktas gan strukturālas izmaiņas darba organizācijā, gan sākta sadarbība ar jauniem tirgiem un partneriem, gan vēl aktīvāk koncentrēta uzmanība uz LEAN kultūras ieviešanu, lai maksimāli samazinātu zudumus dažādos posmos. Tāpat šajā laikā aktīvi strādāts pie nākotnes attīstības iespēju analīzes un arī jau konkrētu biznesa paplašināšanas projektu izpētes un izstrādes.

“Taču šī krīze, kuras pamatā ir vīrusa izplatības ierobežojumi, kas vērsti uz cilvēku veselības un drošības aizsargāšanu, mūs ir iemācījusi arī daudz rūpīgāk, efektīvāk un pārdomātāk organizēt darbinieku ikdienas darbu – gan to, kur un kā strādā administratīvie darbinieki, gan arī darba organizāciju ražotnēs un pakalpojumu sniegšanā klātienē, lai kā atbildīgs darba devējs vairāk nekā 800 darbiniekiem maksimāli varam parūpēties par viņu drošību un labsajūtu darba vietās un darba laikā. Lielākā daļa mūsu administratīvo darbinieku jau kopš pavasara strādā attālinātā režīmā, un šādu iespēju nodrošināsim arī turpmāk,” skaidro Simanovičs.

Viņš piebilst, ka darbinieku aptaujā lielākā daļa  kolēģu, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, šo iespēju grib izmantot arī nākotnē un atzina, ka arī viņu produktivitāte ir kļuvusi lielāka. Tāpat tiek domāts arī par darbinieku labsajūtu un darba vidi, kuru darba specifika nosaka to, ka viņiem jābūt uz vietas savās darba vietās.

“Attālinātais darbs noteikti ir uz palikšanu, un ne tikai mūsu uzņēmumā, bet arī daudzos citos,” tā Simanovičs.

Ņemot vērā, ka pašlaik nākas saskarties ar Covid-19 otro vilni, Simanovičs uzsver, ka uzņēmums noteikti ir gatavs nodrošināt savu darbu un strādāt ar pilnu jaudu, taču, kā jau pierādīja pavasaris, ir grūti un teju neiespējami sagatavoties vīrusa pandēmijai, kas savā ceļā nesaudzē nevienu un kuru nevar apturēt ar instrumentiem, ko ierasti valstis un starptautiskās organizācijas izmanto ekonomikas stimulēšanai krīzes apstākļos.

“Diemžēl jaunākie signāli Covid-19 statistikā un tas, ka virkne valstu ir spiestas atgriezties pie pastiprinātiem ierobežojumiem, liecina, ka jauni “pārsteigumi” var būt gaidāmi arī ekonomikā gan Latvijā, gan Eiropā. Tāpēc šobrīd nozīmīgāks jautājums ir, cik sagatavotas ir valdības, kuras lemj par ierobežojumiem un atbalsta pasākumiem uzņēmumiem, lai iespējami mazāk cilvēku saslimtu un ekonomiskā aktivitāte neapstātos,” saka Simanovičs.

Jautāts, vai krīzes situācija būs arī ko devusi nākotnei, “Eco Baltia grupas” vadītājs atbild apstiprinoši.

“Lai cik banāli tas izklausītos, krīzēs tiešām rodas jaunas iespējas. Šī krīze vēl vairāk ir iemācījusi, ka ātrās reaģēšanas vienībai, kas spēj operatīvi pieņemt lēmumus un pielāgot darbu jaunai situācijai pāris stundu laikā, ir jābūt katrā uzņēmumā. Jābūt spēcīgai komandai un to būs par vēlu veidot jau krīzes apstākļos,” tā uzņēmējs.

Citiem uzņēmējiem Simanovičs iesaka “izmantot krīzes situācijas adrenalīnu”.

“Reizēm papildu adrenalīns, pat ja to rada krīzes situācija, ir tieši tas, kas palīdz mums apjaust mūsu patiesās spējas.

Mūsu sniegumu noteiks tas, kā šo adrenalīnu izmantosim – vai zaudējot galvu un panikojot, vai koncentrējot uz tām lietām, ko varam izdarīt labāk vai citādāk.”

Projekts top sadarbībā ar uzņēmumu “Pillar”.