Digitālās Londonas pārzinis

Jūs esat pirmais digitālo lietu pārzinātājs Londonas vēsturē. Arī pirmais pasaulē?

Nē, mēs iedvesmojāmies no Ņujorkas. Šķiet, tas bija 2012. gads, kad toreizējā mēra Blumberga administrācija izveidoja šādu posteni.

Kas ir rakstīts jūsu darba pienākumos?

Stratēģiskā līmenī tā ir pilsētas digitāla uzlabošana, labāk izmantojot datus un viedtehnoloģijas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami labāki un ērtāki pakalpojumi. Arī labākas saiknes veidošana ar jaunajām tehnoloģiju kompānijām.

Jēdziens “gudrā pilsēta” tiek lietots aizvien biežāk. Kā jūs skaidrotu – kas tas ir?

Mans skaidrojums ir vienkāršs – tā ir datu un jauno tehnoloģiju izmantošana iedzīvotāju ērtībām. Citiem ir citādas gudrās pilsētas definīcijas, bet mūsu kā Eiropas megapilsētas galvenais izaicinājums ir saistīts ar to, ka līdz šā gadsimta vidum Londonas iedzīvotāju skaits varētu pieaugt par diviem miljoniem. Līdz ar to datiem un tehnoloģijām būs izšķiroša loma tajā, lai padarītu šo pilsētu par vēl labāku vietu, kur dzīvot, mācīties un kuru apciemot.

Banku sektorā šobrīd notiek visai strauja pāreja uz biometrijas lietošanu – klients var izmantot sejas, pirkstu nospiedumu un pat acs atpazīšanu, lai autorizētos. Vai jūs plānojat ko līdzīgu arī piekļuvei saviem pakalpojumiem?

Dažādas pilsētas pasaulē seko katra savai vīzijai par gudrās pilsētas principiem. Man īsti nešķiet, ka Eiropas un arī Amerikas pilsētas varētu veidot milzīgu, visu pilsētu aptverošu datu sistēmu. Ticamāka un arī vēlamāka būtu tā dēvētā federatīvā datu sistēma – kurā ar datiem iespējams dalīties kādam konkrētam nolūkam. Un tam, protams, jānotiek saskaņā ar personas datu aizsardzības regulu burtu un garu.

Galvenais princips, manuprāt, ir savstarpēja savienojuma nodrošināšana – mēs esam viena no pirmajām pilsētām, kas radījusi atvērtu datu platformu, kurā tiek publicēti pilsētas vadības rīcībā esošie dati par Londonas izaugsmi gadu gaitā. Šajā platformā ir pieejami arī komerciālu un personisko informāciju saturoši dati, taču tie tur netiek uzglabāti. Ja kādam, piemēram, akadēmiskam pētījumam nepieciešami dati, platformā ir norāde uz vietu, kur dati atrodami. Lai piekļūtu šādai informācijai, meklētājam tad ir jāparaksta līgums, kurā atrunāta šo datu izmantošana. To varētu dēvēt par daudzu datu glabātāju ekosistēmu, kuri savā starpā sadarbojas uz vienošanās pamatiem.

Bet es vienmēr esmu bijis skeptisks par terminu “datos balstīts”. Manuprāt, daudz precīzāks ir apzīmējums “datu veicināts” - jo, galu galā, svarīgākais ir tas, kā šos datus izmanto, lai atrisinātu kādu problēmu.

Ja runājam par laiku, kad pandēmija būs beigusies, – vai mēs dzīvosim jaunā realitātē?

Šobrīd jau vēl visi cenšas apjaust, kāda būs cilvēku reakcija pēc pandēmijas beigām. Neapšaubāmi, ka attālinātā strādāšana kļūs daudz populārāka. Taču kā tas ietekmēs tradicionālo pilsētas modeli – centru un priekšpilsētas kā divus pretpolus - pagaidām vēl grūti teikt. Šībrīža jautājums, kas nodarbina Londonas iedzīvotājus – vai viņi un viņu ģimenes ir drošībā. Un tas lielā mērā nosaka cilvēku dzīvi patlaban. Vasaras gaitā aizvien vairāk bija jūtamas bažas par to, kāda būs pandēmijas ietekme uz ekonomiku. Pilsētai būs nepieciešama nopietna programma, kas paredzētu investīcijas darbavietu radīšanā, turklāt citādākā veidā, nekā tas tika darīts iepriekš.

Viena no lietām, ko sākām krīzes laikā, bija pētījums par digitālo atstumtību – par cilvēkiem, kuriem internets nav pieejams vispār vai pieejams ierobežoti -

viņiem ir mobilais tālrunis, bet nav datora, kā arī tiem, kuriem vispār nav nekādu ierīču. Vispārpieņemtais uzskats ir tāds, ka digitālā atstumtība ir īpaši izteikta vecāka gadagājuma un trūcīgu cilvēku, vientuļo vecāku un ilglaicīgu bezdarbnieku vidē, bet pētījums rāda, ka šī atstumtība ir vērojama arī jauniešu vidū. Tādēļ ir skaidrs, ka šī jaunā realitāte prasa arī būtiskus ieguldījumus, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem pieeju internetam.

Un kā ir ar maksu par pieeju internetam? Vai šo kategoriju cilvēkiem Londonā ir pieejams brīvs internets vai atlaides par tā lietošanu?

Mūsu mērķis ir radīt īstu konkurenci interneta kompāniju starpā, kas rezultātā dotu cenu samazinājumu. Tas ir visai ambiciozs plāns - nodrošināt visus mūsu sociālos mājokļus ar optiskajiem kabeļiem. Lielbritānijā tas nozīmē daudz lielāku konkurenci interneta nodrošinātāju starpā, kuri tad nāks klajā ar visdažādākajām piedāvājumu paketēm un samazinās cenas.

Kādas ir būtiskākās problēmas, ar kurām jums jāsaskaras savā darbā?

Man šķiet, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka laika gaitā zināmā daļā publiskā sektora infrastruktūras un tehnoloģiju jomā ir sākušas dominēt lielās privātās IT piegādātājkompānijas. Mēs veicām pirmo lielo pilsētas īpašumu tehnoloģiju pārskatu, un tagad mums ir skaidrība, kādi līgumi slēgti šajā sektorā. Katrai Londonas pašvaldībai ir savs tehnoloģiskais mantojums un savi paradumi tehnoloģiju lietošanā.

Ir skaidrs, ka mums jāliek lietā visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi, lai šie privātie IT pakalpojumu nodrošinātāji būtu pēc iespējas atsaucīgāki.

Tas attiecas arī uz iedzīvotāju datiem un citiem datiem, kas nereti pieejami par papildu samaksu. Taču šī problēma ir sastopama arī citās pilsētās.

Ja skatāmies nākotnē – kāda izskatīsies Londona pēc desmit gadiem?

Desmit gados mēs būsim piedzīvojuši nozīmīgu iedzīvotāju pieaugumu. Mēs jau šobrīd izstrādājam apjomīgu plānu, ko esam nosaukuši “Build back better”, kas palīdzēs pilsētai atkopties. Manuprāt, var runāt par divām nozīmīgām lietām. Pirmā ir būtisks zaļās ekonomikas pieaugums, kuras īpatsvars līdz 2030. gadam varētu palielināties divas reizes.

Zaļās ekonomikas svarīgākā sastāvdaļa būs tehnoloģiju un datu pakalpojumi.

Tas palīdzēs uzlabot pilsētas energoefektivitāti. Pilsētā attīstīsies jauni rajoni, piemēram, Karaliskie doki Īstendā. Londona būs globāls tehnoloģiju centrs. Daļu zaļās ekonomikas pieauguma nodrošinās aplikācija London’s Advanced Technology Stack – tajā jau šobrīd ir apvienoti mākslīgā intelekta vadītu autonomo automobiļu pakalpojumi. Griničā mums ir jauns pasaules līmeņa centrs, kurā šie automobiļi tiek testēti uz īstām ielām. Mums jāsaprot, kāda infrastruktūra vajadzīga šā pakalpojuma nodrošināšanai pilsētā. Protams, papildinātā un virtuālā realitāte arī ir lietas, kas piederēsies Londonai kā “gudrajai pilsētai”.

Mums ir spēcīgs tehnoloģiju sektors un ir arī tradīcijām bagāta dizaina kultūra, kas arī var dot savu īpašo ieguldījumu gudrās pilsētas attīstībā,

piemēram, kā mēs īstenojam dizaina principus, veidojam darba vietas ārpus telpām.

Protams, gudro pilsētu sakarā visi runā par mākslīgo intelektu, blokķēdēm un tamlīdzīgām lietām, bet man kā Eiropas pilsētas ierēdnim visbūtiskāk šķiet, lai digitālās tehnoloģijas palīdzētu cilvēkiem to ikdienas dzīvē. Kaut vai vienota autostāvvietu aplikācija visiem 32 Londonas rajoniem.

Un jebkuras pasaules pilsētas Svētais grāls – tādas aplikācijas radīšana, kas palīdzētu cīnīties ar suņu mēsliem.

Tās ir lietas, kurām ir patiesa nozīme pilsētas ielās. Protams, daļu prāta nodarbina lietu nākotnes potenciāls, bet tas, ko mēs vēlamies tagad, ir iesaistīt šajā ikdienas problēmu risināšanā ikvienu, kuram ir idejas, zināšanas un spējas kaut ko paveikt. Un šis patiešām ir nopietns uzaicinājums ikvienam, tai skaitā tiem, kuri lasa šo interviju.