Neparasts iemesls, kādēļ padomju laikos gleznas kāra leņķī no sienas (11)

Vēl šodien vecmāmiņu dzīvokļos ir iespējams novērot šo īpatnību – dažas gleznas vai spoguļi ir atgāzti aptuveni 45 grādu leņķī pret grīdu. Šāda prakse tika visai bieži piekopta visā Savienībā. Patiesībā šī tradīcija radās ārkārtīgi sen, pirms padomju okupācijas. Jau cariskajā Krievijā cilvēki pie sienām gleznas un spoguļus piestiprināja nedaudz slīpi.

Krievijas impērijā šāda gleznu un spoguļu piekāršanas metode bija ļoti izplatīta. Tas ir skaidrojams ar šo priekšmetu vērtību. Spoguļi senāk bija ārkārtīgi dārgi, un, lai tādu varētu iegādāties, strādniekam bija jākrāj nauda vairākus mēnešus. Pārsvarā cilvēki sava attēla aplūkošanai izmantoja spoguļu lauskas.

Kad izdevās beidzot sakrāt naudu spogulim un manta bija rokā, mājinieki pret to  izturējās īpaši uzmanīgi. Tas parasti tika piekārts pie sienas krietni augstāk, lai to nejauši nenogrūstu, veicot kādus ikdienas darbus, turklāt leņķī piestiprināts spogulis turējās pie sienas krietni stabilāk nekā taisni pielikts. Šis pats likums attiecās arī uz dārgām gleznām.

Laika gaitā situācija mainījās un spoguļi kļuva lētāki, taču tradīcijas un ieradums vēl ilgi palika neizskaužams. Līdz ar spoguļiem un gleznām padomju gados slīpi tika iekārtas arī ierāmētas fotogrāfijas. Interesanti, ka mūsdienās arī ārzemju mākslas kritiķi iesaka liela formāta gleznas kārt slīpi, jo šādā veidā audeklu mazāk apspīdēs saules gaisma un mākslas cienītājiem būs vieglāk saskatīt katru gleznas niansi.