Pētījums: 26% jauniešu visbiežāk brīvo laiku pavada virtuālajā vidē

Kā informēja aptieku tīkla pārstāve Inga Supe, šī brīža situācijā ikdiena bez virtuālās vides nav iedomājama, tāpēc, vadoties arī pēc ekspertu paustā, šobrīd ir īpaši svarīgi atrast alternatīvas brīvā laika pavadīšanai. Tāpat ekspertu ieskatā kopīgas ģimenes aktivitātes ir efektīvākais veids, kā mazināt virtuālās vides atkarības risku bērniem nākotnē.

Jautājumā par dažādu kaitīgo ieradumu esamību kopumā 10% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz aizrauties ar virtuālo vidi, no tiem visvairāk ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz ar vecuma pieaugumu samazinās arī internetā pavadītais laiks - senioru vidū šis rādītājs ir tikai 1%. Pētījums arī rāda, ka biežāk ar virtuālo vidi aizraujas vīrieši (13%), mazāk - sievietes (8%).

Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Laura Ozola skaidro, ka, ikdienā strādājot ar pusaudžiem un jauniešiem, viņa redz, ka pārmērīga digitālo ierīču izmantošana jau šobrīd pamatīgi ietekmē cilvēku psihoemocionālo veselību. "Izejot no mājas bez telefona, nereti dzenamies tam pakaļ vai satraucamies brīžos, kad tam izlādējas baterija," norāda psiholoģe.

Pasaulē veiktie sociālie pētījumi liecinot, ka vairāk nekā 80% jauniešu sociālajos tīklos ir vairāk draugu nekā reālajā dzīvē. Tas ir būtisks faktors tādu pamatvajadzību apmierināšanai kā piederība, pašapliecināšanās, pašvērtējums un atzinība, vienlaikus tieši šo faktoru dēļ risks kļūt atkarīgam no virtuālās dzīves ir tik liels.

Kā atzīmē Ozola, vienlaikus daudziem jauniešiem savu viedokli vieglāk ir paust tieši sociālajos tīklos, jo tādējādi samazinās risks tikt izsmietam vienaudžu vidū.

Sekas pārmērīgai laika pavadīšanai virtuālajā vidē ir daudz un dažādas, sākot no mazkustības, kas ietekmē cilvēka labsajūtu un veselību kopumā, līdz pat trauksmei, kas pie noteiktiem apstākļiem var novest līdz pat pašnāvnieciskām domām, skaidro psiholoģe.

Visbiežāk sastopamās problēmas, ko rada aizraušanās ar virtuālo vidi, pēc Ozolas paustā, ir perfekcionisms, piemēram, mākslīgi uzpūsti skaistuma standarti, seksuāla rakstura sarunas, emocionālā pazemošana digitālajā vidē, ēšanas un miega traucējumi, garastāvokļa svārstības un pat identitātes problēmas.

"Mana Aptieka" farmaceite un "Tukuma Centra aptiekas" vadītāja Agnese Ritene stāsta, ka indekss jau piekto gadu pēc kārtas iezīmē to, ka to cilvēku skaits, kas pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, arvien pieaug, turklāt saredzama ir saistība arī starp cilvēka dzīvesveidu un iespējamu atkarību.

Cilvēkiem, kuri ikdienā piekopj veselīgu dzīvesveidu, ir mazāks risks ieslīgt atkarībā no virtuālās vides nekā cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu, skaidro Ritene. "Tas lielā mērā ir saistīts ar laika plānošanu un disciplīnu, tai skaitā miega režīmu - jo strukturētāka ir ikdiena, jo mazāk laika, ko veltīt izklaidēm virtuālajā vidē," piebilst farmaceite.

Viņa norāda, ka šobrīd, kad mūsu ikdiena ir vēl ciešāk saistīta ar tehnoloģijām, visprātīgākais ir atrast veidus, kā ģimenei kopīgi pavadīt brīvo laiku ārpus virtuālās vides, vairāk sarunājoties, kopīgi gatavojot vakariņas vai izejot pastaigās.

"Protams, pa reizei ir vērtīgi arī kopā noskatīties kādu filmu vai seriālu, tomēr šai aktivitātei jābūt sabalansētai ar citām nodarbēm bez ekrāna lietošanas. Būtiski ir arī palīdzēt izvēlēties bērna interesēm tīkamu pulciņu, brīvā laika nodarbi vai sportisko aktivitāti," norāda Ritene.

Viņas sacītajam piekrīt arī Ozola, kura savukārt uzsver, ka visiedarbīgākā metode ir kopā būšana un kopīgas aktivitātes, piemēram, spēlējot neformālās izglītības spēles vai ejot pārgājienos - to visu joprojām vēlas darīt gan bērni, gan jaunieši.

"Mans spilgtākais novērojums praksē ar prevencijas metodēm sakrīt ar jomas pētnieku uzskatu par to, ka tas, kādi panākumi būs preventīviem pasākumiem, ir ļoti atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti," skaidro psiholoģe, aicinot ģimenes ar bērniem pievērsties prevencijas pasākumiem iespējami agrāk.

Viņas ieskatā tādējādi tiktu veicināta emocionālā saikne un izveidota droša piesaiste ar apkārtējo vidi, kas mazina risku bērnam nākotnē meklēt atbalstu sociālajos tīklos.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits - 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.